Atgriešanās

AFS programma, kuras koordinatore ir Jeļena Kļimova, skolā “Varavīksne” iegūst aizvien lielāku popularitāti. Ja sākumā ārzemju skolēni atbrauca uz šejieni, dzīvoja un, vienu mācību gadu nomācoties, devās prom, tad tagad viņi atgriežas no jauna, lai satiktu iegūtos draugus, pa- staigātos pa pilsētu, pie kuras viņi jau ir paguvuši pierast, parunātos ar skolotājiem un, protams, apskautu savus otros vecākus.

Pagājušajā nedēļā uz Krāslavu ar autostopiem atbrauca Klāra Hjūbnera no Vācijas, kura mācījās “Varavīksnē” pirms 5 gadiem. Brīvlaikā Klāra ar savām draudzenēm nolēma apceļot pasauli ar autostopiem. Ja mums tas šķiet neparasti, tad viņām tā nav pirmā reize un Klāra par to stāsta ļoti mierīgi. “Tā kā studentiem nav naudas ceļojumiem ar lidmašīnu, tad mēs izvēlējāmies šādu ceļošanas veidu. Cilvēki ir diezgan labvēlīgi, apstājas, aizved līdz tai vietai, līdz kurai var. Mēs jau esam bijušas Varšavā, Viļņā, tagad — Krāslava, Rīga, Tallina un mājās. Viena es, protams, nebrauktu, bet trijatā nav bail. Kā pret tādiem ceļojumiem attiecas mana ģimene? Iespējams, vecāki nav lielā sajūsmā par šo ideju, bet es jau esmu pieaugusi un patstāvīga. Pati lemju, ko darīt.”

Pirms pieciem gadiem Klāra dzīvoja Jeļenas Andrukovičas ģimenē, uz kurieni atbrauca arī šoreiz. Viņa daudz stāstīja savām draudzenēm par otro ģimeni, par pilsētu, par skolu, un tagad nolēma viņām to visu parādīt. Savu otro māmiņu meitene ļoti mīl un skumst pēc viņas.

“Cik skaista ir kļuvusi pilsēta, cik ļoti izmainījusies!” jūsmo Klāra. “Tīras ieliņas, jaunas celtnes, viss izskatās mūsdienīgi. Uz skolas ir uzzīmējuši varavīksni, ļoti simboliski un brīnišķīgi.”

Padzīvojusi citā valstī AFS programmas ietvaros, jauniete nolēma izmitināt ārzemniekus arī pie sevis. Tā pirms vairākiem gadiem viņas ģimenē Vācijā dzīvoja meitene no Ķīnas, ar kuru viņa uztur sakarus arī šodien.

Pēc skolas beigšanas Klāra iestājās mācīties medicīnas universitātē. Bija par brīvprātīgo vienā no Krievijas slimnīcām un tagad turpina mācīties dzimtenē.

Jauniete brīvi runā krieviski, viņai ir draudzenes Krievijā, arī ir paziņa Vācijā, kuras dzimtā valoda ir krievu. Klāra ir ļoti pateicīga skolai “Varavīksne” un visiem skolotājiem, bet īpaši Ludmilai Senčenkovai, kura mācīja viņai krievu valodu. “Tā ir ļoti noderīga programma.” uzskata Vācijas iedzīvotāja. “Ja ir iespēja, tad tā noteikti ir jāizmanto. Tu iepazīsti citu kultūru, citu dzīves veidu, iepazīsties ar jauniem cilvēkiem. Tas ir patiesi brīnišķīgi! Iespaids uz visu mūžu! Esmu pateicīga visiem, kas man palīdzēja šeit iejusties, kas atbalstīja, kad bija grūti. Šajā skolā ir ļoti atsaucīgi skolotāji, man bija vislabākā otrā ģimene. Vārdu sakot, visiem liels paldies! Šodien es atbraucu šurp ar prieku un, ja sanāks, atbraukšu vēl ne vienu reizi vien!”

Natālija ZDANOVSKA