Deviņdesmitajos gados retais ticēja, ka rajonā reiz atkal klaudzēs vecmāmiņu stelles un taps krāšņas segas, grīdceliņi, spilvendrānas… Tam ticēja talantīgā kul- tūras druvas kopēja, kultūras valsts inspektore Krāslavas rajonā Rita Barča (lai vieglas smiltis), kura atrada sev domubiedrus un atbalstītājus Indrā un citur.
Indra izrādījās laimīgā loze. Šodien par Indru var runāt kā par aušanas tradīciju centru, kurp pēc padoma un pieredzes var doties audējas no tuvākas un tālākas apkārtnes. Indrā jau notikuši vairāki pasākumi, kur aušanai un aušanas tradīcijām ierādīta ja ne galvenā, tad ļoti svarīga loma un vieta. Tostarp ir tādi pasākumi, kas veltīti konkrēti aušanai. Daudziem noteikti spilgtā atmiņā, kā Indra plaši atzīmēja aužamo steļļu 100 gadu jubileju. No pēdējiem projektiem jāatzīmē “Tradicionālo prasmju skola”, kuru realizējot, audējas rādīja un stāstīja interesentiem, kā aust skalu deķus. Ļāva arī pašiem izmēģināt roku.
Par Indras audējām, aušanu un visu, kas to apvij, var stāstīt daudz un ilgi. Dzīvē tā iekārtots, ka attīstībai nepieciešama savstarpēja mijiedarbība. Indras audējas gadiem audušas skalu deķus un nav pamanījušas, ka viņu izstrādājumos dominē mīlestības un piedošanas, draudzības un veiksmes simbols — roze. Latvijā rozes augušas vienmēr — tā ir mežrozīte. Par rozi mēs dziedam savās tautas dziesmās, rožu motīvi atrodami mūsu tautas tērpos. Uz šo faktu — rozi segās — Indras audējām norādījuši tūristi.
“Mums šogad bija daudz tūristu, pašas kaut kā nemanījām, ka mūsu darbos ir tik daudz rožu,” turpina Indras tautas nama vadītāja, audēja Anžela Kuzminska. ”Tūristi mums jautāja, vai Indrai ir savs ģerbonis vai kāds cits simbols, un ieteica izmantot rozi. Mums šī ideja iepatikās. Savā un visu audēju vārdā gribu lūgt ļaudis piedāvāt mums katra paša zīmētu, austu, adītu, tamborētu rozi, kas var būt dažāda gan izskata, gan krāsu, gan izpildījuma ziņā. Galvenais, lai tā būtu roze. Tas jāizdara līdz Lieldienām, kad Indrā ir ieplānota jaunās izstāžu zāles atklāšana. Pasākuma laikā tiks organizēta darbu izstāde, katrs, kurš atnāks uz zāles atklāšanu, varēs nobalsot par to rozi, kas viņam vairāk patīk, tuvāka sirdij un dvēselei. Tālāk pie darba ķersies mūsu mākslinieki, kuri piedāvās savas skices tam, kā rozi noformēt par Indras simbolu. Lūk, tādi ir mums lieli plāni!”
Juris ROGA
0 komentāru