Zemnieka liktenis — pamošanās līdz ar pirmajiem gaiļiem, darbs no saules lēkta līdz rietam un bieži vien bez brīvdienām — pavasarī, vasarā un rudenī. Bet periodā pirms ziemas sākuma iestājas pagaidu atelpa, kad var atskatīties atpakaļ un apkopot aizejošā lauksaimniecības gada rezultātus. Novada zemkopjiem un lopkopjiem tas kopumā bijis veiksmīgs: par laika apstākļiem zemniekiem nebija jāsūdzas, bet strādīgumu un pacietību viņiem nevajag aizņemties.
Rudenī skaita ne tikai cāļus. Zemnieku balles Krāslavā sen kļuvušas gan par tradīciju, gan par ilgi gaidītiem svētkiem. Pie bagātīgi klātiem galdiem pulcējas dāmas un kungi vakara tērpos, tā ka es ar grūtībām varu atpazīt tos, ar kuriem pastāvīgi tikos tīrumos un fermās, pie kuriem ciemojos viņu zemnieku saimniecībās, viesu mājās un nelielajās viensētās. Zeme nevis vienkārši baro, bet tā rada arī ģimenes pārticību, ja tu esi saimnieks pēc sirds aicinājuma un dzimtās zemes patriots. Par to, atklājot gada noslēguma pasākumu, runāja Gunārs Upenieks, pēc izglītības agronoms, pēc amata Krāslavas novada domes priekšsēdētājs. Tālāk gaidītos viesus pārsteidza īsta apbalvojumu krusa. Pirmo par uzvaru republikāniskajā konkursā “Sējējs 2011” nominācijā “Augkopība” saņēma Aleksandrs Ivanovs, zemnieku saimniecības “Raudovišķi” īpašnieks, par kuru vairākkārt stāstīja laikraksts “Ezerzeme”. Un, aizsteidzoties notikumiem priekšā, pateikšu, ka kopā ar šo Kalniešu fermeri lielu balvu ražu savāca Francis Zalbovičs, novada domes deputāts no Indras, kura apstrādājamās lauksaimniecībā izmantojamās zemes sa-sniedza rekorda platību — 1150 hektārus!
Lauksaimnieku balles trešais favorīts bija Skaistas lopkopis Ernests Miļevskis, bet zemnieku saimniecība “Druviņi” piedāvāto darba vietu skaita ziņā atzīta par novada līderi. Tādiem cilvēkiem krīze nav šķērslis, viņi nemitīgi kāpina ražošanas potenciālu, iegādājoties vismūsdienīgāko lauksaimniecības tehniku un lopkopības iekārtu.
Preiļu un Krāslavas piena pārstrādes uzņēmumu vadītāji Jāzeps Šņepsts un Aleksejs Krivenko piešķīra bonusus lielākajiem pieprasītās produkcijas realizētājiem. Akciju sabiedrības “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs precīzi norādīja, ka augstākās materiālās vērtības uz zemes ir maize, piens un gaļa. Klātesošie zālē aplaudēja labākiem no labākajiem — Skaistas fermeriem Ernestam Miļevskim, Rober- tam Lenim, Vladislavam Markevičam, bet vēl Robežnieku lopkopjiem Viktoram Klagišam, Olgai Murānei, Jeļenai Gorenko, Gunāram Ļackim un Aivaram Vanagam, Vijai Eglei no Aulejas pagasta.
Pēc pirmajiem tostiem kultūras programmu atklāja folkloras trio “Dzigas muzikanti” no Rēzeknes. Pakāpeniski zāle iedūcās kā bišu spiets. Tas arī saprotams: domubiedru kontaktēšanās ir gan dvēseles sauciens, gan liels prieks. Ikdienas steigā neizdodas tikties tik bieži, kā gribētos.
Tālāk vadības grožus savās rokās atkaļ ņēma Krāslavas mērs — tika apkopoti novada konkursa “Lauksaimnieks 2011” rezultāti. Komisijas lo- cekļi Ivars Geiba, Ineta Danovska un Viktorija Lene pastrādāja čakli un, lūk, tika nosaukti laureātu vārdi. Starp graudu ražotājiem tie ir Francis un Dmitrijs Zalboviči, divi Aleksandri — tēvs un dēls Ivanovi. Piektais labākais zemkopis — Pēteris Skovorodko, tālāk seko Valdis Stivriņš no Izvaltas un Mihails Pitkevičs no Indras. Skaidra lieta, ka piena nominācijā ārpus konkurences bija Ernests Miļevskis, tad Indras zemnieku saimniecība “Saknes”, kur strādā divas Korovacku paaudzes. Trešā vieta piešķirta viņu novadniecei Olgai Birķei, daudznozaru zemnieku saimniecības “Bagātības” īpašniecei. Citu konkursskates balvu ieguvēju skaitā — Jevģēnijs Jeromenoks, Česlavs Varnas, Marisela Jeremenoka, Aivars Vanags, Jāzeps Zukuls, Aivars Grišāns, Pēteris Babins, Anna Krumpāne, Aivars Einiks. No- minācijā “Tūrisms” laurus plūca Latvijā plaši pazīstamie uzņēmēji Ilze Stabulniece, Viesturs Gabrusāns, kā arī viesu mājas “Dīva dōrzi” īpašnieks Juris Bērziņš no Kombuļiem un Ingrīda Bernāte, atpūtas mājas “Skaistkalni” saimniece. Par uzvarētājiem nominācijā “Daiļdārzi” nosaukta Ērika Avguceviča, Anatolijs Ļuļs, Rihards Pecuļevičs un Pēteris Sardiko. Sakopto ciematu konkursā divas reizes apsveikumus saņēma Robežnieki un Skaista, kā arī Kalnieši, Kaplava un Skuki.
Iepriecinoša jaunā laika pazīme ir tā, ka zemnieku elite kļuvusi gados jaunāka. Te bieži saskatāma paaudžu pēctecība. Žurnāla “Saimnieks” gada abonementu saņēma iesācēji fermeri Georgijs Birķe, Ainārs Galasko, Ilmārs Čižiks, Māris Lenis, Romualds Varnas, Ēriks Miglāns, Pēteris Neverovskis, Jānis Leikums, Artis Konošonoks, Rihards Korsaks.
Uzņēmējs Raimonds Nipers sarūpēja sponsora balvas arī jaunajiem saimniekiem Pēterim Kozlovskim, Oskaram Dilbam, Rinaldam Pudnikam, Dmitrijam Tukišam un Rihardam Korsakam. Mūsu laikraksts “Ezerzeme”, attīstot tēmu, arī pasniedza gada abonementus jaunajai maiņai. Par avīzes “Ezerzeme” balvas “Cerība” ieguvējiem kļuva Ernests un Anita Juhnas, kuri atgriezās dzimtajā Latgalē no Rīgas. Otro redakcijas balvu dabūja visjaunākā zemniecīte ballē — divus gadus vecā Arita no Krāslavas pagasta un viņas vecāki Pēteris un Laima Neverovski. Daudzas balvas tīrumu un fermu darbarūķiem pasniedza banku un apdrošināšanas kompāniju Krāslavas filiāļu pārstāvji. Foajē svinību dalībnieki varēja apskatīt mākslas izstādes, te tika demonstrēta komercfirmas “Māra N” mazgabarīta tehnika, tika noslēgti kontrakti ģeneratoru, riepu, lauksaimniecības rīku piegādei. Naudīgi zemnieki ir cerīga pazīme…
Svētki, kas pārtapa līksmošanā no sirds, izdevās, par ko jāpateicas to organizētājiem — lauksaimniecības speciālistiem un sponsoriem, tajā skaitā galve- najam sponsoram — Krāslavas novada domei.
ATTĒLOS: galvenais favorīts Aleksandrs Ivanovs; muzikālais suvenīrs no Ernesta Miļevska kolekcijas; solīdie sponsori Aleksejs Krivenko un Jāzeps Šņepsts; bankas dāvana Ilzei Stabulniecei; Indras biznesa lēdijas Faina un Lilita Zalbovičas, Olga Birķe, Jeļena Pitkeviča; viena no simts balvām; dzīvespriecīgais Francis Zalbovičs; Arita Neve- rovska — vismazākā zemniecīte; zem dāvināta lietussarga Maija Ļevkova un Rudīte Lipšāne.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru