Mani gadi – mana bagātība, bet par valsts humanitātes līmeni, pirmām kārtām, liecina attieksme pret vecāka gadagājuma cilvēkiem.
Nevienam nav iespējams izvairīties no vecuma, jautājums ir saistīts ar ko citu: vai mēs darām visu iespējamo, lai nodrošinātu mūsu cieņu, mīlestību un rūpes tiem, kas visu savu mūžu veltīja kalpošanai savai dzimtajai pusei.
Tāda ir mūsu tagadējās dzīves realitāte: atjaunotās LR neatkarības gadu garumā ievērojami pieaugusi pensionāru loma. Tā ir viena no mazāk aizsargātākajām Latvijas sabiedrības daļām, un tās pārstāvji sāk apvienoties – lai vēl aktīvāk piedalītos valsts un pašvaldību lietās, aizstāvētu gados vecu cilvēku tiesības un kopīgi pavadītu savu laiku. Nesen tika svinēta Dagdas pensionāru biedrības 10 gadu jubileja. Un kas par jubileju bez draugiem?!
Solvita Plivča, svinīgā pasākuma vadītāja, trāpīgi uzsvēra, ka senioru organizācija, kas apvieno pusotru simtu pensionāru, ir kā sudraba sakta Dagdas novada kultūras pasākumu bagātajā dārgumu krātuvē. Biedrības pirmsākumos tās priekšgalā strādāja kultūras darbiniece Leontīne Raudive, pēc tam viņu nomainīja Jānis Nartišs, bet par trešo senioru līderi kļuva radoša personība – Larisa Tukiša.
Alekseja GONČAROVS
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 29 (15.04.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
0 komentāru