Bietes ir bijušas nozīmīgs ārstniecības līdzeklis jau neandertāliešu laikos. Tiesa, tajos tālajos laikos tās izskatījās pavisam savādāk nekā mūsdienās: tieva un sausa sakne, šauras lapas. Bet bija galvenais: garša un vērtīgas īpašības. Ievainotajiem tika dots saknes novārījums un viņu stāvoklis krasi uzlabojās. Šamaņi izmantoja sausas lapas ārstnieciskajos maisījumos, dedzināja tās rituālu laikā. Pārtikai gan neizmantoja. Tikai maģiskajās izdarībās un medicīnā.
Persijā bietes bija ļoti labi pazīstamas jau otrajā tūkstošgadē pirms mūsu ēras. Līdz tam laikam ar šo sakņu kultūru bija pastrādājuši strādājuši selekcionāri. Dārzenis auga persiešu dārzos, visi par to zināja, novērtēja tā garšu. Bet bietēm bija slikta slava. Nav zināms, kāpēc, bet Persijā tika uzskatīts, ka cilvēki, kas pastāvīgi ēd bietes, arī pastāvīgi tenko un apmelo. Acīmredzot lieta bija to krāsā – sarkanbrūna, agresīva, piesātināta. Lai kā arī būtu, bietes Grieķijas pilsētās nonāca no Persijas. Grieķi dārzeni rehabilitēja, aktīvi lietoja, zināja par ārstnieciskajām īpašībām un cienīja to saldumu, jo medus bija ļoti dārgs. No grieķiem bietes pārceļoja pie romiešiem. Un iedzīvojās! Turklāt tās tika uzskatītas par delikatesi, izsmalcinātu ēdienu. Plānās biešu šķēles ar rīvētu ingveru pasniedza kā aperitīvu, uzkodu apetītes rosināšanai. Interesanti bija jauno biešu lapu salāti. Lapas marinēja vīnā, kam pievienoti melnie pipari. Ēdiens tika uzskatīts par ļoti dārgu, un to varēja atļauties tikai turīgi cilvēki.
Viduslaikos bietes jau tika audzētas visā Eiropā un kļuva pieejamas ikvienam. Tad arī tās negaidīti kļuva par vienu no “cienījamākajiem” dārzeņiem. Cilvēki uzskatīja, ka regulāra vārītu un ceptu biešu lietošana var pasargāt no infekcijas slimībām: mēra, holēras, bakām. Tajā pašā laikā par pieejamu un lētu kosmētikas līdzekli kļuva biešu sula. Sārtvaidzes skaistules viduslaikos bija populāras visā Eiropā.
18. gadsimta pašās beigās bietēm bija izšķiroša nozīme pasaules pārtikas rūpniecības attīstībā un iznīcināja vienu kaitīgu monopolu. Parunāsim par cukuru. [..]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.24
Attēlā: Biešu pankūkas (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru