Pagājušonedēļ Sanktpēterburgas un Ļeņingradas apgabala tūrisma nozares pārstāvji un žurnālisti apmeklēja Latgali. Šoreiz braucienā piedalījās 10 cilvēku, tajā skaitā 2 tūroperatori un 8 žurnālisti, kuri pārstāv sešus preses izdevumus, plus televīziju, kuras uzdevums bija izveidot 40 minūšu filmu par Latgali.
Latgales plānošanas reģiona projekta koordinatore un Krāslavas novada tūrisma informācijas centra vadītāja Tatjana Kozačuka: “Tā jau ir ceturtā reize, kuru mēs, Latgales reģiona attīstības aģentūras pārstāvji, organizējam Sanktpēterburgas žurnālistiem un tūroperatoriem. Programma sākās ar Ludzas Amatniecības centra apmeklējumu, tālāk caur Rēzekni devāmies uz “Untumiem”, apmeklējām Saipatniekus Balvu pusē, Obiteļu Dagdas novadā, šodien — caur Aglonu uz Preiļiem, ceļā apmeklējot Aglonas maizes muzeju un leļļu muzeju Preiļos. Pēc Krāslavas apmeklējuma brauksim uz Daugavpili, kur būs noslēgums. Braucienu pilnībā finansē aģentūra, arī parūpējās par autobusu, kas no Daugavpils aizbrauca pēc žurnālistiem un arī aizvedīs viņus mājās. Katrs šī brauciena dalībnieks publicēs rakstu savā pārstāvētajā izdevumā un atskaitīsies Latgales reģiona attīstības aģentūrai.”
Iespaidos par braucienu dalījās žurnālu “Peterburgskaja ohota” un “Peterburgskaja ribalka” redaktors Aleksejs Ille, kurš mūspusē ir pirmoreiz, bet jau sākotnēji bija patīkamās gaidās, jo iepriekš Latgali jau apmeklēja kolēģi no viņa pārstāvētās izdevniecības un ļoti lielīja Latgali.
Aleksejs: “Man arī ļoti patika, lai gan sākumā bija bažas par valodas barjeru, taču tās drīz izgaisa, jo pie jums visi runā un saprot krieviski. Rakstīsim par Latgales brīnišķīgo dabu un tradīcijām, kuras šeit uzturat un attīstāt. Mēs dzīvojam lielā pilsētā, mūs nepārsteigsi ar muzejiem vai ko tamlīdzīgu, bet jūs mākat izcelt savas tradīcijas un neparastās vērtības, kas pie mums jau piemirsta lieta.”
Aleksejs pastāstīja, ka šī ceļojuma laikā pašam nav gadījies makšķerēt un medīt, bet visās vietās sanktpēterburgiešiem ticis stāstīts gan par makšķerēšanas iespējām, gan zivīm bagātajiem dīķiem un ezeriem. Latgales tūrisma uzņēmēji retāk akcentējuši medības, tomēr viesi tikuši informēti arī par Latgalē sastopamajiem meža dzīvniekiem: stirnām, aļņiem, mežacūkām u. c.
“Cenas mūsu skatījumā ir lētas, skatot pēc Maskavas mērauklas, tās ir vēl lētākas,” turpina Aleksejs. “Cenas pieejamas vismaz pusei Sanktpēterburgas iedzīvotāju. Skaidrs, ka pensionāri šurp nebrauks, bet strādājošiem tā ir laba iespēja. Cita lieta, ka potenciālos tūristus uztrauc robežas šķērsošanas jautājums — esam dzirdējuši, ka ilgi jāgaida rindā. Es ar prieku skatos caur autobusa logu. Pie mums ir izjauktas zemniecības tradīcijas, sevišķi tas attiecas uz ziemeļrietumu pusi, kur zeme nabadzīgāka. Lauki tai reģionā atstāj skumju iespaidu, dzīvība jūtama tuvāk pilsētai. Latgalē redzams, ka cilvēki nedzīvo bagāti, bet šeit vairāk jūtama saimnieka roka — cilvēki cenšas kopt un uzturēt kārtībā savu vidi. Es vēlreiz labprāt atbrauktu šurp ar ģimeni. Un noteikti aizbrauktu līdz Rīgai un Jūrmalai. Šurp jābrauc uz nedēļu, lai visu izbaudītu.”
Kompānijas “AurelaTravel” pārstāve Vera Boļšakova: “Mūsu galvenais ofiss ir Lietuvā, kas aptver arī Igauniju un Latviju. Filiāles izvietotas Sanktpēterburgā, Maskavā, Minskā un Kaļiņingradā. Diemžēl Latgale pagaidām ir maz pieprasīts virziens, bet ceru, ka nākotnē viss mainīsies un būs interesenti, būs pieprasījums un būs vairāk klientu, kas brauks arī šajā virzienā. Ar šo grupu es braucu, lai ievāktu vairāk informācijas par Latgali, ko pastāstīt saviem klientiem — tūristiem.
Šeit ir skaista daba, nav tālu jābrauc, ērta satiksme ar vilcienu un ērti izmantot personisko automašīnu. Latgale izceļas ar viesmīlību un savu virtuvi, šeit arī ir daudz stārķu, pie mums nav. Mūsu klienti kā tūrisma galamērķi pieprasa Rīgu un Jūrmalu, kas ir ekskursiju centri, uz Krāslavu pagaidām interesentu nebija. Bet šurp ir vērts braukt, pie jums ir arī aktīvās atpūtas veidi, piemēram, vizināšanās uz zirgiem, nobraucieni ar laivu, arī ziemā ir ko darīt.”
Juris ROGA
0 komentāru