Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) piektdien nolēma, ka vēlētāju iesniegtais likumprojekts “Grozījumi Pilsonības likumā”, kas paredzēja pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem no 2014. gada 1. janvāra, nav uzskatāms par pilnībā izstrādātu un nav nododams parakstu vākšanai.
CVK lēmums bija, ka vēlētāju iesniegto likumprojektu nevar uzskatīt par pilnīgi izstrādātu, jo tas ir pretrunā 1990.gada 4.maija deklarācijai “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”, kas pēc sava statusa ir pielīdzināma valsts konstitūcijai. CVK uzskatīja, ka likumprojekts ir pretrunā neatkarības deklarācijā nostiprinātajai Latvijas valsts tiesiskās pēctecības doktrīnai, jo piedāvā nepilsoņus jeb bijušās PSRS pilsoņus automātiski pasludināt par Latvijas tautas sastāvdaļu, nevis piedāvā tiem iespēju Latvijas pilsonību izvēlēties.
CVK savā lēmumā arī norādīja, ka likumprojekts ir pretrunā starptautisko tiesību principam, ka pilsonības pieņemšanai jābūt brīv-prātīgai personas gribas izpausmei. Vienlaikus pašreiz spēkā esošais Pilsonības likums nosaka, ka pilsonība tiek piešķirta ar Ministru kabineta rīkojumu un tiek publicēta laikrakstā “Latvijas Vēstnesis”, pilsonību nepiešķir, sagatavojot un nosūtot pil-sonību ieguvušajai personai attiecīgu izziņu, taču šo likuma nosacījumu vēlētāju iesniegtais likumprojekts grozīt neparedz.
CVK skatījumā diskriminējoša ir likumprojektā iekļautā norma, kas paredz nepilsoņa pasi pret Latvijas pasi apmainīt, nemak- sājot valsts nodevu. Šī norma ir diskriminējoša attiecībā pret visiem jau esošiem Latvijas pilsoņiem, kā arī pret personām, kuras līdz 2014.gada 1.janvārim būs pabeigušas naturalizācijas procedūru un saņems personu apliecinošu dokumentu.
CVK, pieņemot lēmumu nerīkot parakstu vākšanu Pilsonības likuma grozījumu ierosināšanai, pamatojās uz Valsts prezidenta kancelejas, Saeimas Juridisko biroja, Tieslietu, Iekšlietu, Ārlietu ministrijas, Tiesībsarga, LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras, LU Juridiskās fakultātes Starptautisko un Eiropas tiesību zinātņu katedras, RSU Juridiskās fakultātes, Rīgas Juridiskās augstskolas un starptautisko tiesību eksperta Mārtiņa Paparinska atzinumiem.
Kristīne BĒRZIŅA, CVK
0 komentāru