4. maijā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs apmeklēja Krāslavu, lai tiktos ar novada domes priekšsēdētāju Gunāru Upenieku, kopā ar novada iedzīvotājiem atzīmētu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 22. gadadienu un piedalītos pilsētā šai dienai par godu organizētajos pasākumos. Pēc tam ministrs apmeklēja Krāslavas sporta namu, Piedrujas robežsardzes kontrolpunktu, kā arī tikās ar Krāslavas novada uzņēmējiem, lai pārrunātu aktuālākās problēmas un iniciatīvas.
Krāslavas Sporta skolas zāles apmeklējuma laikā ministrs personīgi pārliecinājās, cik bēdīgā stāvoklī ir šis objekts. Nākamais apskates objekts — SIA “IV – Plus” Studentu ielā, kas nodarbojas ar apģērbu rūpniecisko ražošanu un ir viena no lielākajām nodokļu maksātājām novadā. Sekoja izbrauciens uz Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Piedrujas robežapsardzības nodaļu, kur ministrs apskatīja robežsargu rīcībā esošo ēku un piedalījās izbraucienā ar robežapsardzības kuteri pa Daugavu. Pēc atgriešanās Krāslavā ministrs tika izvizināts pa dažām pilsētas ielām līdz grāfu Plāteru pilij. Šeit visi izkāpa no automašīnām un kājām izstaigāja parku, apskatīja atjaunoto grotu ar noslēpumaino “pazemes eju” un pils sargu – lauvu. No skatu laukuma pie pils ministram pavērās aizraujošs skats uz Daugavu un pilsētu. Pēdējais ministra apskatītais objekts — SIA ”Latgran”, kas nodarbojas ar industriālo biomasas granulu ražošanu un realizāciju galvenokārt eksportam. Granulas izmanto elektrības ražošanai lielajās spēkstacijās un siltuma un elektrības ražošanai koģenerācijas stacijās Zviedrijā un Dānijā.
Krāslavas novada domes priekšsēdētājs Gunārs Upenieks pastāstīja, ko vēlas sagaidīt no šīs vizītes: “Pirmām kārtām to, ka tiks risināts jautājums par reģionu vienmērīgāku attīstību, kas mūsu izpratnē nozīmē gan infrastruktūras attīstību, gan līdzsvarotāku uzņēmējdarbības attīstību. Drīz ministrijā aizstāvēsim Krāslavas novada ilgtspējīgas attīstības stratēģijas programmu. Mums ir ļoti nopietni jautājumi par pilsētas ielām un novada ceļiem. Mūsu pozīcija — līdz katra pagasta centram vajag normālu asfaltētu ceļu. Nedrīkst būt tā, ka ceļu sa-glābšanai mums ir jāuzstāda kravnesību ierobežojošas zīmes — tad jau nemaz nevar runāt par uzņēmējdarbības attīstību.
Gaidām, ka tiks atbalstīta plaša ražošanas zonu izveide ne tikai lielajās pilsētās, bet arī novados un vidējās pašvaldībās. Ekonomikas ministrija domā par ražošanas zonu izveidi tikai lielajās pilsētās, bet mēs gribam pārliecināt, ka šodien pie rokas jāņem visi palikušie uzņēmēji un pat jāpriecājas, ka tādi vēl vispār ir. Tas ir jādara ne tikai lielajās pilsētas, bet visur, kur ir uzņēmēji, kas maksā nodokļus. Tikai pēc tam varam tālāk runāt par pensijām un pensijas vecumu.
Uz vienkāršiem piemēriem jārisina jautājumi. Šodien bijām pie konkrēta uzņēmēja šūšanas cehā, kas gada laikā nodokļos nomaksā 50000 latu un kurā vidēji ir 21 strādājošais. Ja šodien valsts uzņēmuma attīstībai iedotu 40000 latu, viena gada laikā šī nauda atgrieztos budžetā ar uzviju. Turklāt cilvēki, kuri tajā strādā, neprasa sociālo pabalstu, uz kā valsts gada laikā zaudētu 70 tūkstošus latu. Vajag, lai varam palīdzēt uzņēmējam ierīkot elektrību, ūdensvadu, kanalizāciju, izbūvēt ceļu. Ne tik būtiski, vai tas tiek darīts caur pašvaldību vai pašvaldības aģentūru, bet vajag, lai nebūtu valsts kontroles pārmetumu par šim darbībām.
Ministram gribējām parādīt Krāslavu kopskatā, tostarp arī pilsētas ielas, kurām vajadzīgs remonts. Par pils parka apmeklējumu: mums, protams, novada ilgtspējīgas attīstības programmā ir grāfu Plāteru pils teritorijas attīstība un labiekārtošana ne tikai muzeja statusā, bet arī aktīvas atpūtas vietas statusā. Šo teritoriju tik tiešām nopietni attīstīsim. Ministram parku rādījām tāpēc, ka Rīgā ir vieglāk runāt par to, ja kāds no ministriem to ir pats savām acīm redzējis. Turklāt šī ir svētku diena, gribējās parādīt arī kaut ko īpašu, ne tikai problēmas.
Piedrujas robežsardzes kontrolpunkta apmeklējums saistās ar Latvijas Republikas pierobežas iedzīvotāju vienkāršotas robežšķērsošanas iespējām un problēmām ar Baltkrievijas Republiku, kā arī ar loģistikas uzņēmuma izveides jautājumu pierobežā, kuru mēs tagad aktīvi risinām, domāju, ka šāds uzņēmums būs. Par vienkāršoto pāreju — ja būs cilvēku plūsma Matulišķos un Pļusos, tad nākotnē varētu runāt par to, lai Piedruju un Druju savienotu ar prāmja kustību. Pārrunājām arī problēmas, kas radās ar iedzīvotāju sarakstu atļauju saņemšanai vienkāršotai robežšķērsošanai.”
Juris ROGA
0 komentāru