Krāslavā izveidot skaistu matu sakārtojumu var ātri — frizētavu, kā saka, ka biezs. Sēžot frizieres Ilonas Jermalovičas (stāžs gandrīz trīsdesmit gadi) krēslā, nespēju atturēties no jautājuma: kā lai frizieris izdzīvo tik spraigā konkurencē?
Kā izrādījās, vardu “konkurenti” Ilona cenšas nelietot. Viņa negribētu par konkurentiem saukt savus bijušos kolēģus, ar kuriem joprojām ir saglabājušās labas, draudzīgas attiecības. Ir taču skaidrs, dzīvošanai nopelnīt vēlas visi. Vēl jo vairāk, ka klientu “pārmānīt” pie sevis nav nemaz tik vienkārši. Nu bet to, kas jau vairākus gadus uzticas tikai vienam meistaram — principā nav iespējams nemaz.
Klientu pēdējā laikā tiešām ir kļuvis mazāk. Bet galvenā problēma, pēc Ilonas teiktā, nav jauno frizētavu skaitā, bet gan pašā dzīvē. Būt skaistiem cilvēkus, īpaši sievietes, stimulē svētki. Bija laiks, kad darba kolektīvos plaši tika atzīmēti ne tikai Jaunais gads, 23. februāris, 8. marts, bet arī citi svētki, kā arī pašu organizāciju jubilejas. Tagad lielu uzņēmumu nav, bet tie, kas ir, ar tā saucamajām korporatīvajām ballītēm, šķiet, savus darbiniekus nelutina.
Ir saprotams arī tas, ka ekonomēt uz cilvēku skaistuma tagad piespiež algas un pensijas, kas nekādi netiek līdzi pārtikas produktu, medicīnas un komunālo pakalpojumu cenām. Piemēram, pensijas vecuma sieviešu, kuras cenšas pilnveidot izskatu ar ķīmisko ilgviļņu un matu krāsošanas palīdzību, ir kļuvis krietni mazāk. Nav noslēpums, ka šī paša iemesla dēļ daudzas daiļā dzimuma pārstāves ir iemācījušās veidot matu sakārtojumus pašas, lieku reizi nemaz neizmantojot meistara pakalpojumus. Toties deficīta ar ķīmisko ilgviļņu, krāsošanas un matu sakārtojumu veidošanas līdzekļiem vairs nav.
Un, neskatoties uz to visu, Ilona uz darbu vienmēr iet ar prieku. Pēc viņas teiktā, uzticīgu klientu šo gadu laikā viņai nav maz. Lielākoties tie ir labestīgi, pozitīvi cilvēki, kas meistaru uzlādē ar enerģiju un labu garastāvokli. Arī Ilona cenšas viņus neapbēdināt. Viņa zina, ka matu sakārtojums, kas tiek veidots no visas sirds, ir spējīgs ne tikai mainīt cilvēka izskatu, bet sniegt viņam arī pašpārliecinātību. Par laimi, kaprīzu un neapmierinātu klientu pa visu šo laiku nav bijis nemaz tik daudz.
Ilona saka, ka ir arī “klusās” dienas, bet palikt bez maizes viņai kā pieredzes bagātam meistaram, paldies Dievam, nav gadījies. Par profesijas izvēli, ko kādreiz izlemt viņai palīdzēja māmiņa, Ilona ne reizi nav nožēlojusi. Un viņai vēl ir diezgan spēka un velēšanās, lai uzturētu frizieru mākslas meistaru kredo — dāvāt cilvēkiem prieku un skaistumu!
Valentīna SIRICA
0 komentāru