Krāslavas dzimšanas dienā — 16. aprīlī — pirmsskolas izglītības iestādē “Pīlādzītis” notika mazo daiļlasītāju konkurss “Krāslava — brīnumu zeme”, kuru izglītības iestādes audzēkņu un skolotāju kolektīvs veltīja mūsu pilsētas jubilejai — Krāslavai pilsētas tiesības piešķirtas 1923. gadā.
Zāles dekorācijās bija Krāslavas atpazīstamākie simboli: grāfu Plāteru pils, pilsētas ģerbonis ar tajā neiztrūkstošajiem pieciem airiem, kas simbolizē šeit mītošās piecas pamattautības, zilganzaļie Daugavas ūdeņi… Pasākumu vadīja senās pils Grāfs un Grāfiene, bet konkursa dalībnieku sniegumu vērtēja neatkarīga žūrija, kuras sastāvā bija Krāslavas pamatskolas trīs pedagoģes. Godalgotas vietas tika piešķirtas jaunāko un vecāko audzēkņu grupās.
Pasākuma ievadā uzstājās skolotāju ansamblis ar dziesmu “Manai Pilsētai”. Pēc tam klātesošos iepazīstināja ar komisijas locekļiem, bet 4. grupas audzēkņu ansamblis izpildīja “Pīlādzīša” himnu, kas, līdzī-gi kā valsts himna, ir īpaša muzikāla kompozīcija, kas tiek lietota dažādās situācijās: svētkos, svinībās utt. Arī turpmākajā konkursa gaitā visai bieži skanēja patriotisma caurstrāvotas dziesmas un dzeja, piemēram, K. Skalbes “Dzimtene”, P. Brūvera “Manai tēvzemei” un citi. Viena konkursantu grupa pamatīgi pārsteidza skatītājus, savu uzstāšanos pabeidzot ar gaisa balonu ielidināšanu skatītāju rindās. Tas bija ļoti saviļņojošs brīdis. Konkursa gaitā bērni norunāja arī vairākas tautas dziesmas, dejoja un izspēlēja teiku par Persteņa Ezeru, par Karnicka kalnu un Mīlestības avotu. Arī “Pīlādzīša” skolotāju ansamblis centās uzturēt patriotisma garu, laiku pa laikam iznākot zāles priekšā un nodziedot kādu saviļņojošu dziesmu, piemēram, “Nekur nav tik labi kā mājās!”. Pasākuma dalībniekus un skatītājus ar dziesmu par “Pīlādzīti” un ģitāras spēli iepriecināja arī skolas psiholoģe Regīna Baranovska.
Bet visam reiz pienāk gals, arī konkursam. Žūrija devās apspriesties, bet pacietīgos skatītājus piespiedu starpbrīdī izklaidē-ja iestādes audzēkņi un Grāfs ar Grāfieni, kuri sarīkoja improvizētu jautājumu un atbilžu konkursu bērnu vecākiem. Cik loku Daugava met pie Krāslavas? Cik ezeru ir novadā? Cik iedzīvotāju Krāslavā? Kad Krāslavas ieguva pilsētas tiesības? Vēl daudzi citi jautājumi izrādījās pa spēkam bērnu vecākiem. Varbūt palīdzēja tas, ka pasākuma gaitā Grāfs ar Grāfieni to visu bija izstāstījuši. Kurš uzmanīgi klausījās, tam nebija problēmu pašapliecināties pārējo acīs.
Skaists izvērtās konkursantu apbalvošanas brīdis, kurā katram bērnam tika veltīta uzmanība. Komisija atzina, ka bija grūti noteikt pašus labākos, viņi labprātāk pasniegtu balvas visiem, bet jebkurā konkursā ir jābūt 1., 2. un 3. vietai. Vis-pirms tika pasniegtas pateicības un dāvaniņas par piedalīšanos jaunākajiem bērniem, pēc tam arī diplomi un balvas konkursa uzvarētājiem, kuri ir labākie no labākajiem daiļlasītājiem: Alīna Valtere (1. vieta), Laura Upenika (2. vieta), Maksims Bog-dāns (3. vieta). Trīs labākie lasītāji vecākajā grupā ir: Elza Vagale (1. vieta), Daniels Micķevičs (2. vieta), Loreta Makņa (3. vieta).
Juris ROGA
0 komentāru