Pagānu tradīcijas lielākoties tiek saistītas ar pagātni, kuru nez kāpēc pieņemts saukt par “tumšo”. Īstenībā tas laiks nemaz nebija tik drūms, jo cilvēki centās dzīvot pilnīgā harmonijā ar dabu, augsti cienīja dabas spēkus un nekādā mērā nenorobežoja sevi no apkārtējas pasaules, jo bija pārliecināti – cilvēks ir neatņemama daļa no visa tā, kas ir apkārt viņam.
Ja mēs varam lepoties ar to, ka nekādas vēsturiskas kataklizmas un civilizācijas grimases nepiespieda mūs atteikties no Jāņu dienas svinēšanas, tad meksikāņi noteikti var lepoties ar to, ka līdz šim laikam 8. decembrī visā valstī notiek krāšņas procesijas, kā arī lauku, laivu un kūts svētības rituāli. Un tas viss par godu maiju indiāņu dievietei – Iš-Čelai, pasaules radītāja – dieva Icamnas – dzīvesbiedrei…
Pirms 500 gadiem šajā dienā maiju sievietes iesēdās laivās un devās uz Iš-Čelas dievnamu, kas atradās Kozumelas salā, 20 kilometru attālumā no Jukatanas. Tur norisinājās baisa ceremonija: dievietei tika upurēta visskaistākā meitene, kuru pirms tam meklēja pa visu maiju valsti. Šīs nelaimīgās meitenes skaistums un veselība bija jāatdod nemirstīgajai un brīnišķīgajai dievietei. Ko indiāņi gaidīja pretī?
Andrejs Jakubovskis
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 94 (08.12.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru