Dzīvosim mīlestībā!

Desmitais autordziesmu izpildītāju festivāls sagādāja trīskāršu pārsteigumu. Pirmkārt, tas bija jubilejas festivāls, un kultūras namā pie mikrofoniem iznāca vairāk nekā divi desmiti bardu.

No visjaunākā vecuma līdz pilnīgi cienījamam. Otrkārt, lieliskais pasākums, kam par savu tapšanu jāpateicas Krāslavai, pulcināja autordziesmu izpildītāju rekordskaitu. Turklāt valsts mēroga festivāls uz improvizācijas viļņa negaidot ieguva starptautisku vērienu. Koncerta gaitā, kas ilga turpat četras stundas, iepazinās, sadraudzējās un uz skatuves iznāca rīdzinieks Dmitrijs un Vitebskas iedzīvotājs Valērijs. Radās lielisks duets sešstīgu ģitāras un akordeona pavadījumā. Un vēl: dzejnieku, komponistu, muzikantu un dziedātāju tradicionālais salidojums notika Valentīna dienā, kas arī noteica koncerta “Bardi dzied par mīlestību” tematiku.

Patiešām dziesmas atklāsmes, ļoti klusas un blūza mažora ritmā, stāstīja par mīlestību uz zemi maizes devēju, tēva mājām, galveno un vienīgo cilvēku visā pa-saulē. Par tikšanās vadmotīvu kļuva rīdzinieka Jurija teiktie vārdi: “Lai nepiedzīvotu bēdas, dāvāsim mīlestību cits citam.”

Ilgi gaidīto koncertu atklāja ansamblis “Ze Laika Pareģotāji”. Nesenais trio pārtapa par kvartetu: Aleksandra, Jāņa un Valērija kompāniju papildināja efektīgais Vadims. Eksotiskie instrumenti, oriģinālā mūzika un trīs dziesmas par mīlu — bez vārdiem, kuras zāle uzņēma ar ovācijām. Izņēmuma kārtā Māris Kairāns dziedāja savas dziesmas fonogrammas pavadījumā un, starp citu, Krāslavas festivālos viņš piedalījās astoto reizi! Bet, lūk, Gitu stādīja priekšā kā debitanti, kas nemaz netraucēja viņai izpelnīties klātesošo vētrainus aplausus. Savai dzīvesbiedrei ar taustiņinstrumentu akompanēja Pēteris. Es uzreiz pazinu sava raksta varoņus: Robežnieku puisis un meitene no Jēkabpils viens otru atrada Internetā. Pašlaik Gitas dziesmas bieži skan pa Latvijas radio. Pirmo reizi Krāslavā uzstājās Ieva no Daugavpils. Satriecoši iespaidi!

Maigi un liriski izskanēja ģimnāzijas audzēkņu Aigas, Ivetas un Viktorijas atklāsme, bet mākslinieks Edvīns dziedāja akordeona pavadījumā. Bija tāds brīdis, kad Sergejs pārņēma skatītājus savā varā ar dziesmām par karu. Afganistāna bija un paliks par nedziestošu rētu…

Par programmas īstu “naglu” kļuva Vitebskas studentu folkloras kopas uzstāšanās, kura bija ieradusies uz citu — masku festivālu Dagdā, taču nepalaida garām iespēju sagādāt muzikālu dāvanu Krāslavai. Tā ka tajā sestdienā skanēja dziesmas krievu, latviešu, angļu un baltkrievu valodā. Pasākuma vadītāji Inga un Andrejs profesionāli savienoja plašā koncerta numurus, lakoniski un ar humora pieskaņu stādot priekšā tā dalībniekus. Interesanti bija uzzināt, ka dziedošais Krāslavas ģitārists Valērijs sapņo nopirkt… “Zaporožecu”. Katrs bards saņēma piemiņas diplomu un suvenīrus, par ko parūpējās sponsori — Krāslavas rajona padome, novada dome un apvienība “Saskaņas centrs”. Aizkulisēs bardu pulkā bija manīts Saeimas deputāts, vārdā Ivans. Iespējams, godājamie lasītāji, jums radīsies jautājums: “Kāpēc autors slēpis uzvārdus?” Viss ir ļoti vienkārši: draugu lokā nav pieņemts saukt uzvārdos.

Aleksejs GONČAROVS