Nedēļu agrāk nekā pērn, 10. decembrī, krāslavieši tika aicināti uz pilsētas laukumu piedalīties svētku eglītes iedegšanas pasākumā. Par lielu pārsteigumu krāslaviešiem šoreiz ieradās liels pulks bērnu un viņu vecāku, lai kopā priecātos un noraudzītos eglītes iedegšanā.
Pasākuma rīkotāji bija parūpējušies par aizraujošu teatralizētu uzvedumu, kuru izspēlēja pieci Ziemassvētku vecīši, ragana un piecas raganiņas. Pieci Ziemassvētku vecīši vienkārši nevarēja nesolīt šogad laikā atnest dāvaniņas. Bet tāpat vien tās neatdeva. Vecīšiem bija jautājums bērniem: “Vai esat uzzīmējuši sapņu eglīti, lai varam aplūkot, kura eglīte un kurā pilsētā tomēr ir visskaistākā!” Mazos un lielos talantus palūdza nostāties vienā rindā, lai visi var apskatīties, kādi mākslinieki dzīvo Krāslavā.
Raganas parasti ir pasaku negatīvais tēls. Bet brīnumi notiek. No cēlākajām latviešu tautas pasakām pasākamu apmeklēja tieši labsirdīgākā raganiņa, kura katram zīmētājam pajautāja, kā viņu sauc, un izsniedza saldumus. Laura bija uzzīmējusi eglīti, rūķi un sapņu koku, Diāna — savu sapņu eglīti… Ragana un vecīši ar katru bērnu pārmija dažus vārdus. Zīmētāju lielāko pulku veidoja tieši Krāslavas pamatskolas bērni.
Pa to laiku mazās raganiņas iejuka bērnu pulkā, lai blēņotos. Ziemassvētku vecīši tās sasauca un centās izdibināt netikumus, no kuriem visi grib atbrīvoties jaunajā gadā. Vecīši atzina, skaistas eglītes uz papīra, bet klāt laiks iedegties arī svētku eglītei pilsētas laukumā. Bērni nolēma: lai iedegtu eglīti, jāsauc pilsētas saimnieku — Gunāru Upe-nieku. Saimnieks nelika ilgi gaidīt — eglīte iedegās pavisam negaidīti!
Turpinot skanēt mūzikai, raganiņas rādīja savu priekšnesumu, bet Ziemassvētku vecīši solīja visiem savu pārsteigumu. Ragana nolēma, ka vecīšiem vajag izpildīt kādus pārbaudījumus un kopā ar bērniem izdomāja, lai viņi met kūleņus un ātri skrien. Ar to kūleņu mešanu vecīšiem lāga negāja, bet skriešanā viņi gan ir strauji kā ziemeļbrieži. Laikam profesija tāda — īsā laikā visur paspēt. Vecīši, protams, nepalika parādā arī raganai, liekot tai veikt savus pārbaudījumus. Kāpēc gan raganai slota? Lai aizslaucītu sniegu? Nē, lai aizslaucītu visus ļaunos darbus, slinkumu, sliktas atzīmes, gausumu, slimības prom tālāk no sevis. Lai rituāls veiktos labāk, visi sastājās aplī un piedalījās raganas dejā ar slotu. Šai aktivitātei sekoja nākamā, kurā bērni “sakabinājās” viens aiz otra kā vagoni, izveidojot ļoti garu vilcienu, kuram bija daudz pieturu. Tā nu tas brauc.
Juris ROGA
0 komentāru