Prezidents Andris Bērziņš un biedrības “Latvijas attīstībai” vadītājs Einārs Repše nesen diskutēja par to, kā uzlabot valsts pārvaldi, apdomīgāk plānot budžetu un izlietot līdzekļus, kas domāti izglītībai un veselības aizsardzībai. Šīs tikšanās iniciators bija Repšes kungs.
Par atgriešanos lielajā politikā Einārs Repše sāka runāt vēl pagājušā gada martā, kad apņēmās vadīt “atdzimušo” biedrību “Latvijas attīstībai”. Eksprezidenta sabiedroto vidū uzradās tā saucamie oligarhi Valērijs Belokoņs, Donāts Vaitaitis, Olafs Berķis, Uldis Mierkalns un citas ne mazāk pazīstamas personas. Jāsaka, ka līdz pagājušā gada beigām biedrībai jau bija tādi ziedojumi (197 tūkst. latu), ka tos varēja apskaust pat valdošā partija.
Nevienam vairs nebija arī noslēpums, ka līdzās “jaunizceptajai” biedrībai būs noformēta arī jauna politiska partija, kas piedalīsies kārtējās parlamenta vēlēšanās. Un šeit, kā zināms, pieredze Repšes kungam ir. Mēs atceramies, kāda pārliecinoša uzvara bija viņa vadītajai partijai “Jaunais laiks” 2002. gada vēlēšanās. “JL” uzvaras sauklis bija — cīņa pret korupciju.
Tagad Repšes kungs, tēlaini izsakoties, vicina citu karogu. Manuprāt, ne mazāk efektīvu, ieņemot gandrīz neuzvaramu pozīciju: viņš aicina uzlabot valsts pārvaldi. Jo visiem ir zināma mūsu politiskās sistēmas kaite.
Biedrība “Latvijas attīstībai” piedāvā valsts pārvaldes modeļa maiņu, piedāvājot paplašināt prezidenta un premjera pilnvaras. Jo īpaši, “paplašināt” premjera pilnvaras valdības formēšanā un piedāvāt viņam iespēju pasludināt jaunas Saeimas vēlēšanas, ja tās darbība kļūst destruktīva, bet svarīgu lēmumu pieņemšana tiek atlikta “dziļākā atvilktnē” politisku intrigu dēļ.
Saviem sekotājiem, kuri bija pulcējušies “attīstības forumā”, Einārs Repše paziņoja: “Nevar cerēt uz attīstību, kas notiks pati no sevis. Valsts labklājība — tas ir mērķtiecīgu lēmumu un smaga darba rezultāts. Ja mēs redzam, ka pašreizējā valsts pārvalde nav spējīga sasniegt stratēģiskus mērķus, tas nozīmē, ka šis modelis ir jāmaina. Uzņēmīgi cilvēki – vienīgā cerība, ka Latvija pastāvēs arī pēc 50 gadiem. Viss, kas traucē iniciatīvai, uzņēmībai, radošumam — jāņem nost…”
Grūti nepiekrist politiķim, bet kā lai neatceras to, ka arī pats Repšes kungs par “uzņēmību” samaksāja ar aizsardzības ministra posteni. Antikorupcijas skandāls izcēlās 2005. gadā ar divu gadu novēlošanos. Repšes politiskajiem oponentiem no “Latvija Pirmās partijas” sašutumu radīja tas fakts, ka, esot par premjerministru, viņš iegādājās nekustamo īpašumu, kura summa līdzinājās 500 tūkst. eiro, un izmantoja “pārlieku izdevīgu” aizņēmuma piedāvājumu no divām lielākajām bankām – Hansabanka un Nord/LB.
Taisnība, tas netraucēja Eināram Repšem 2009.gadā ieņemt finanšu ministra posteni Valda Dombrovska kabinetā. Un tad bija taimauts: Repše atteicās piedalīties Saeimas desmitajās vēlēšanās.
Un, lūk, kā izrādās, viņš atgriežas, apsolot sadarboties ar visiem, kuri gatavi pašaizliedzīgi cīnīties Latvijas labā.
Sagatavoja Valentīna SIRICA
0 komentāru