Divdesmit atjaunotās LR neatkarības gadi slikti vadītajā valstī bija traģiski arī Latgales ezeriem. Vāji kontrolējamā rūpnieciskā zveja, malu zvejnieku un makšķernieku amatieru spiediens, kas aizvien palielinās, bez plānveidīgas zivju mazuļu ielaišanas sistēmas kļuva par galvenajiem iemesliem, kāpēc “zilā druva” pārvērtusies par sīkzivju mitināšanās vietām.
Problēma, kas netiek risināta no augšas, visbeidzot saņem ilgi gaidīto impulsu no apakšas — mūsu ezeri sāk atgūt kādreizējo pievilcību. Nesen biļetenā “Krāslavas vēstis” tika publicēti “Licencētās zivju zvejas noteikumi Indra ezerā”. Ezeru, kur zivju zvejas tiesības pieder valstij, turpmāk savā saimnieciskajā aizbildnībā pārņem makšķernieku biedrība “Indrs” Edgara un Jāņa Slapiņu personās. Pēc šī ekoloģiski svarīgā projekta autoru ieceres ieviešamā licencētā zveja veicinās zivju resursu racionālu izmantošanu un papildlīdzekļu iegūšanu, lai palielinātu zivju krājumus, kā arī stimulētu kontrolējamās amatierzvejas tālāko attīstību.
Nemaz neapšaubu tēva un dēla Slapiņu nodomu nopietnību. Jāņa vecāku viensēta atrodas pašā Indra ezera krastā, un Slapiņš seniors lieliski zina, cik bagāta bija dabiskā ūdenstilpe pirms 20 – 40 gadiem, un par ko tā pārvērtusies tagad. Sākumā ģimenes biedrība izpirka visus rūpnieciskās zvejas licenču limitu ar vienu mērķi — dot ezeram atelpu. Šogad te netiek veikta rūpnieciskā zveja, kuras aizsegā agrāk darbojās arī malu zvejnieki. Otrais posms — tauvas joslas attīrīšana no krūmiem līdaku nārsta vietās, kas pavasarī applūst un kuras Jānis Slapiņš pazīst kopš bērnības. Biedrība pārņēmusi savā kontrolē ezeru, kuru aktīvi apmeklē aktīvās atpūtas pie ūdeņiem cienītāji, no kuriem nebūt ne visiem ir tīra sirdsapziņa.
Galvenais ir tas, ka Jāņa un Edgara iniciatīvu atbalstīja Krāslavas novada dome. Tas palīdzēja uzsākt nopietnus un cerīgus saimnieciskus pasākumus par Zivju fonda līdzekļiem. Pagājušajā trešdienā Indra ezera krastā ieradās Tomes zivju audzētavas speciālā mašīna. Ar skābekli bagātinātajās tvertnēs tālo ceļu teicami pārvarēja šīs vasaras zandartu mazuļi, kas iegūti mākslīgos apstākļos un tālāk audzēti dīķos. Ņiprie zandartu mazuļi mazā pirksta lielumā un lielāki ātri aizpeldēja uz meldru saaudzēm. Jauno iemītnieku skaits iespaidīgs — 15860! Vai šī ūdens vide kļūs par ideālu vērtīgo plēsoņzivju dzīvei, to rādīs laiks. Par vienu var nešaubīties — zandartu barības bāze te ir teicama, bet smakšanas parādības diezgan lielam un dziļam caurteces ezeram nedraud.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru