— Runājot ar darbaspējīgā vecuma ļaudīm, ir dzirdēts viedoklis, ka valdība paskatās statistiku, ierauga ļoti daudz strādājošo pensionāru un nolemj, kas gan tur slikts, ja paaugstināsim pensionēšanās vecumu. Paskat cik strādā šajā vecumā! Kā patiesībā lemj par pensionēšanas vecuma paaugstināšanu?
— Tas nebija galvenais kritērijs, kad Latvijā sāka skatīt jautājumu par pensionēšanās vecu- ma palielināšanu. Saeimā saņēmām likumprojektu, ko mums iesniedza ministru kabinets un kurā skaidri un gaiši bija rakstīts, ka 65 gadu pensionēšanās vecums iestājas 2020. gadā — katru gadu tiek paaugstināts pa sešiem mēnešiem. Pēc ilgiem strīdiem Saeimā pensionēšanās vecums tika paaugstināts lēnāk — pa trīs mēnešiem gadā un 2014. gadā tie ir 62 gadi un 3 mēneši. Tādejādi 2025. gadā Latvijā pensionēšanās vecums gan sievietēm, gan vīriešiem būs 65 gadi.
Latvija nu jau ilgus gadus ir Eiropas Savienības (ES) valsts. Mums ļoti nopietni jāskaita nauda, kuru ieņemam sociālās apdrošināšanas iemaksās, jeb pa vecam runājot — kā spējam iekasēt sociālo nodokli. Cik ir darbaspējīgo un cik ir nodarbināto, cik gadā izmaksājam pensijās utt. Diskusijas par pensijas vecuma palielināšanu, atceraties, bija daudz un dažādas. Investīciju baņķieri, viens no tiem Rungaiņa kungs, mums sacīja, ka 65 gadi nav nekas, nepieciešami 75 gadi pilnais pensionēšanās vecums. Pretī tika likti argumenti, kādas ir iespējas saglabāt veselību, kādi ir bijuši darba apstākļi, kaut vai tas, ka cilvēks strādāja laukos, kur darbs nepavisam nav viegls, cik mums ir darba vietu un vai varēsim visus cilvēkus nodarbināt līdz 75 gadu vecumam utt. Tās diskusijas bija ilgas un smagas.
— Tātad tas, ka daudzi pensionāri šodien strādā, būdami pensijas vecumā, nekādi neatsaucās uz pensionēšanās vecuma paaugstināšanu?
— Domāju, ka nē, jo mūsdienās strādā cilvēks, kuru darba devējs ir ieinteresēts darba tirgū paturēt. Darba likumā nav rakstīts, ka, tikko sasniedzi pensionēšanās vecumu, tev jāiet prom no darba. Vienīgais ierobežojums, kad cilvēks nevar saņemt pensiju pilnā apjomā, ir priekšlaicīga pensionēšanās — divus gadus ātrāk, ja kopējais darba stāžs ir 30 gadi.
— Pensionāri visu laiku pieprasa kādus atvieglojumus un pabalstus… Vai nav labāk noteikt, ka pensijai valstī jābūt ne mazākai par minimālo algu? Jo ir skaidrs, ka visus šos pabalstus un atvieglojumus, kuru administrēšanai arī vajag naudu, prasa tāpēc, ka pensijas pietrūkst elementāro vajadzību apmierināšanai.
— Būtu jau ļoti labi, ja tā varētu atļauties… Pensiju rēķina par laika posmu līdz 1996. gadam, ieskaitot darba stāžā mācības, iesaukumu obligātajā dienestā padomju gados, ko cilvēki pierāda, un tad no 1996. gada 1. janvāra līdz 1999. gada 31. decembrim, kas ir nākamais posms, ja tajā par tevi darba devējs un tu pats no savas algas esi maksājis nodokli, tad no 2000. gada līdz brīdim, kad aizej pensijā. Vēl 2000. gadā ir arī koeficients — algām augot, koefi- cients cēlās, un visi bija apmierināti, jo pensija lielāka, bet sākās krīze, algas samazināja arī koeficients samazinājās, un visi atkal raizējās, ka tiek mazāka pensija. Bet nevaru iedomāties, ko vēl labāku varētu izdomāt? Ko tad teiksim saviem jauniešiem? Darat, ko gribat, strādājat neoficiāli, tikai skataties, ka dzīves laikā nodokļus tik un tik gadus būtu maksājuši, jo tad jums būs pensija minimālas algas apmērā? Man negribētos to pieļaut. Un tad ir jautājums, kur mēs ņemsim to naudiņu, lai maksātu pensijas? Kas tos nodokļus tik čakli maksās? Jau tagad mums ir bezdarbnieka pabalsts, vecāku pabalsts, slimības pabalsts — ja darba devējs nav varējis nomaksāt, šīs trīs lietas tiek rēķinātas pēc uzskatītā nodokļa. Vienīgi , ejot pensijā, vērā ņem faktiskās iemaksas. Bet šīs trīs lietas — pēc uzskaitītā nodokļa.
— Cilvēki ne tikai no Latgales, bet visas Latvijas turpina izbraukt darbā uz ārzemēm. Kas viņiem maksās pensiju?
— Viņi saņems pensiju no vairākām valstīm, kurās legāli strādājuši un maksājuši nodokļus, proti, no ES valstīm, Eiropas valstīm un tām, ar kurām Latvijai ir līgums, piemēram, ar Baltkrievijas Republiku. Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) ir speciāla starptautiskā nodaļa, kas ar šiem jautājumiem nodarbojas. Tikai cilvēkiem, kuri dodas strādāt uz citu valsti, jābūt tik sapratīgiem, ka viņi visu informāciju paņem sev līdzi, atgriežoties Latvijā. Katram pašam jāparūpējas, lai būtu savākti visi dokumenti pensijas piešķiršanai un tie jāiesniedz VSAA. Ja turpina strādāt citā valstī un pienāk tās valsts pensionēšanās vecums (dažādās Eiropas valstīs tas ir dažāds), tad pensiju aprēķinās tajā valstī, bet tad tur vajadzēs iesniegt dokumentus no Latvijas par Latvijā nostrādāto laiku, lai par visu savu darba mūžu saņemtu pensiju. Pensijas papildus daļu par Latvijā nostrādāto laiku aprēķinās pēc Latvijas likumiem, tieši tāpat ir ar otru pusi. Bet dokumenti ir jāsavāc pašam.
— Paldies par atbildēm!
Juris ROGA
0 komentāru