Manas paaudzes pārstāvji ir dzimuši pagājušā gadsimta vidū un labi zina, kas ir galvenās dzīves vērtības. Grāmatu lasīšana un vēlēšanās papildināt savas mājas bibliotēkas krājumus kļuva par vispārēju aizraušanos. Teikšu godīgi: savas dzīves laikā es arī centos visādiem līdzekļiem iegādāties grāmatas, un bieži man arī veicās, tāpēc izdevās izveidot personisko bibliotēku, kurā ir apmēram piecsimt grāmatu, kas ir vairakkārt pārlasītas.
Ne pirmo reizi pieķēru sevi pie domas, ka, paņemot rokās pirms trīsdesmit-četrdesmit gadiem izlasīto grāmatu, pēkšņi atklāju jau pazīstamā darbā kaut ko jaunu. Laiks nepielūdzami rit uz priekšu, bet daudzas tēmas vēl joprojām nezaudē savu aktualitāti. Labā un ļaunā cīņa, strīdi par morālajām vērtībām un mūžīgs jautājums: vai pasaulē ir taisnība?
Tehnoloģiju straujās attīstības gadsimtā mūsu dzīvē iebrūk internets un elektroniskās grāmatas. Bet arī ierastās drukātās papīra grāmatas ar gadsimtiem ilgu vēsturi nenodod savas pozīcijas. Nezinu, kā citiem, bet man ļoti reti diena paiet bez lasīšanas. Nesen ar prieku atklāju mūsdienu populārā rakstnieka Zahara Priļepina daiļradi. Mani jaunie kolēģi-žurnālisti izvēlējās pareizu dāvanu manā dzimšanas dienā.
Šī gada janvāris ir bijis ļoti slidens, arī es nebiju pasargāts no „cietas piezemēšanās”, tāpēc biju spiests vairākas nedēļas pavadīt mājās.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 15 (24.02.2015.).
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru