Holokausts – genocīda paveids, masveida ebreju iznīcināšana, ko 2.pasaules kara laikā (1939-1945) veica nacistiskās Vācijas režīms. Tas bija lielākais kriminālais noziegums, kurš tika nodarīts 20. gadsimtā, kas izceļas ar neaprakstāmu sadismu un milzīgu upuru skaitu.
Latvijā lēmumu par ebreju iznīcināšanu pieņēma vācu okupācijas iestādes. Tika nogalināti vairāk nekā 70 000 Latvijas ebreju un vairāk nekā 20 000 ebreju no citām okupētajām Eiropas valstīm (Austrijas, Čehijas, Ungārijas, Lietuvas) un pašas Vācijas, kuri tika ievesti okupētajā Latvijā no 1941. līdz 1944. gadam.
1941. g. 4. jūlijā nacistiskās Vācijas iebrucēji un viņu vietējie palīgi bijušā pērkonkrustieša Viktora Arāja vadībā nodedzināja Rīgas lielo horālo sinagogu Gogoļa ielā 25 ar 300 Lietuvas ebrejiem, sinagogu Stabu ielā un citur Rīgā,
Par holokausta upuriem kļuva vairāk par 800 Krāslavas ebreju, kuri tika nošauti Krāslavā un iznīcināti citās vietās Latvijā un ārpus tās. Viņu vidū bija arī Krāslavas pilsētas mērs 1927.-1932. gadā Moisejs Rabinovičs, viņa sieva Maša un jaunākais dēls Samuils Aleksandrs.
Holokausta Latvijā īpatnība ir tā, ka ebreju iznīcināšanā bija divi posmi. Pirmajā posmā 1941. gada jūlijā un augustā ebreju iznīcināšana vēl netika tieši un centralizēti vadīta. Vācu okupantu drošības policijas dienesti īstenoja galvenokārt vispārēju uzraudzību un iedvesmoja latviešu kolaborantus uz ebreju iznīcināšanu. Ebreju nogalināšanā, it īpaši Latvijas provinces pilsētās un apdzīvotajās vietās, liela loma bija vietējiem kolaborantiem. Otrajā posmā – no 1941. gada rudens līdz 1945. gada maijam – ebreju iznīcināšana notika nacistiskās Vācijas okupācijas iestāžu pakļautībā.
Tajā pašā laikā daudzi latvieši un citu tautību cilvēki, riskējot ar savu un savu ģimenes locekļu dzīvībām, vācu okupācijas laikā izglāba vairāk nekā 300 ebrejus. Starp tiem bija arī netālu no Krāslavas, Daugavas kreisajā krastā dzīvojošā Kižlo ģimene, kura savās mājās trīs gadus slēpa krāslaviešu Barkānu ģimeni. Šajā glābšanas procesā piedalījās un to atbalstīja pirmais Krāslavas pilsētas mērs Lucians Gžibovskis.
Par ebreju glābšanu Kižlo ģimenei tika piešķirts augstais Izraēlas valsts goda tituls “Taisnīgais starp tautām”.
Daudzi no tiem, kas deva patvērumu saviem ebreju draugiem un paziņām, tika atklāti un sodīti ar nāvi par uzdrīkstēšanos nepakļauties nacistu pavēlēm.
Krāslavas vēstures un mākslas muzejā ir izstāde, kurā var ieskatīties mūsu vēstures melnajās lappusēs, kas saistītas ar holokaustu Latvijā. Ar šo izstādi jau iepazinās ciemiņi no Vācijas, kuri, apvienojušies sabiedriskajā kustībā, ieradās Latvijā, lai atvainotos par viņu senču veiktajiem noziegumiem Latvijā otrā pasaules kara laikā.
Valdemārs GEKIŠS, Krāslavas Vēstures un mākslas muzeja direktors
0 komentāru