Lai kļūtu par pedagogu mūsdienās, kad šo speciālistu darba apmaksa ir zemā līmenī, cilvēkam šis darbs patiesi jāmīl, jābūt skolotājam sirdī un dvēselē. Tādi cilvēki ir – Krāslavas „Varavīksnes” vidusskolā strādā vairāki jauni skolotāji. Mēs noteikti stāstīsim par katru no viņiem, gribas sākt ar jau pieredzējušu skolotāju, kura šajā nozarē strādā jau ne pirmo gadu.
Ilona ir dzimusi Robežniekos, tur arī ieguva pamatizglītību, turpināja izglītoties Krāslavas 2. Vidusskolā, tad iestājās Daugavpils Universitātē, kur ieguva bioloģijas, ķīmijas, mājturības un veselības mācības skolotāja kvalifikāciju. “Toreiz bija iespēja vienā kursā apgūt ļoti daudz profesiju. Es paguvu iestāties pēdējā krievu valodas plūsmas grupā, kurā strādāja vecie profesori, viņi mums sniedza visas savas zināšanas. Tādā ziņā mums ļoti paveicās,” stāsta Ilona. “Pabeidzot mācības, gribējās palikt uz dzīvi Daugavpilī, taču mans vīrs ir krāslavietis, viņš nolēma, ka tomēr dzīvosim šeit, viņa dzimtajā pilsētā.”
Savu karjeru skolotāja sāka veidot Vecbornes pamatskolā, taču tur paguva nostrādāt tikai 2 gadus. Mācību iestādi aizvēra, kā jau vairumu mazo skolu. Piecus gadus bija bezdarbniece, pa to laiku viņa paguvusi iejusties dažādās profesijās, viņa strādājusi par frizieri, pārdevēju, apkopēju.
Natālija ZDANOVSKA
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 7 (26.01.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
0 komentāru