Par to, ka reiz Dagdas pagastā bijusi pašvaldība, vairs ir tikai viena liecība — Dagdas pagasta tautas bibliotēka, kuru turpina vadīt Ludmila Kukele. Bibliotēka aizņem tikai trīs telpas, kuras izdevās saremontēt pirms pašas administratīvi teritoriālās reformas, un tagad var mierīgāku sirdi gaidīt akreditāciju.
Nav šaubu, ka šī bibliotēka iedzīvotājiem ir ļoti nozīmīga, neskatoties uz netālo pilsētas centru, kur ir sava liela un moderna bibliotēka. Iedzīvotāji kā nāca uz savu bibliotēku, tā arī nāk — lietotāju skaita cipars jau kuro gadu saglabājas tikpat kā nemainīgs — 240. Cilvēki nāk uz bibliotēku gan pēc grāmatām, gan lasīt avīzes un žurnālus, jo abonēt pašiem plašsaziņas līdzekļus vienkārši nav naudas. Lasītāju kontingents pastāvīgs, starp tiem daudz pensionāru, kuri tagad lasa pat aktīvāk nekā agrāk. Varbūt jau ir apnikuši TV seriāli?
Bibliotēka ir sava veida barometrs — šeit ļoti labi var izjust, ka pagastu pamet lauku jaunatne. Kāda daļa devusies uz lielpilsētām, bet netrūkst arī to, kuri atrodas pelņā ārzemēs. Visi saprot, cik tas ir bēdīgi, bet neko nevar likt pretī. Par cilvēku aizplūšanu atgādina arī datorlietotāji — ne tikai bērni nāk spēlēt, iegriežas arī pieaugušie, lai caur internetu sazinātos ar tuviniekiem ārzemēs.
Ir vēl kāda lieta, kas bibliotēkā atgādina par pašvaldību pirmsreformas gadiem, tie ir grāmatu plaukti, kuri izceļas ar salīdzinoši svaiga gadagājuma literatūru. Periodikas plauktu rotā desmiti avīžu un žurnālu nosaukumu. Jā, tik bagātīgu finansējumu grāmatu un periodikas iegādei, kādu bibliotēkai dāsni iedalīja Dagdas pagasta pašvaldība, diez vai kādreiz šeit vēl redzēt. Naudas kļuvis daudz, daudz mazāk. Protams, sava loma arī finanšu un ekonomiskajai krīzei, kurā valsts iekūlās negaidīti, bet ilgstoši tajā iestiga.
Šogad bibliotēkai atvēlēts 400 latu grāmatu iegādei, kuras bibliotekāre iepērk pakāpeniski, lai visu gadu saglabātos iespēja tikt pie jaunākās literatūras. Lasītāji vairāk pieprasa literatūru krievu valodā, tomēr bibliotekāre cenšas ieturēt valodu līdzsvaru grāmatu plauktos un apmierināt visas gaumes. 200 latu iedalīts periodikas abonēšanai, kas ir pamaz. Par šo naudu abonē tikai laikrakstu “Ezerzeme”, kā arī vairākus žurnālus, piemēram: “Ieva”, “Ievas stāsti”, “Ievas veselība”, “Ievas māja,”, “Praktiskais latvietis”, “Dārzs un drava”, “Privātā dzīve”, “Ļubļu”, “Lilit”, “Poplavok”. Ja pirms reformas bija 36 nosaukumi, tad šogad uz pusi mazāk — 17.
Savu iespēju robežās bibliotēku atbalsta lasītāji, kuri tai ziedo grāmatas un izlasītos žurnālus. Piemēram, daudz žurnālu ir dāvinājusi Lidija Volkova, kurai tos sūta radi no Rīgas. Izlasa un atdod bibliotēkai. Daudz labu grāmatu ziedojusi Silvija Lāce, tostarp klasiku. Viņa dāvinājusi grāmatas arī pansionātam. Atsaucīgu cilvēku gana, bet ne vienmēr viņu piedāvātās grāmatas der bib-liotēkai. Ja der, tad tās tiek pieņemtas vienmēr ar dziļu pateicību.
Vēl 200 latu pašvaldība atvēlējusi bibliotēkai dažādiem saimnieciskiem izdevumiem, ar to, principā, pietiek. Dome arī apstiprinājusi bibliotēkas sniegto pakalpojumu izcenojumus, bet datoru un interneta lietošana ir par velti.
Interesanti, ka šo bibliotēku labprāt apmeklē ne tikai vietējā pagasta ļaudis, bet arī no Dagdas pilsētas un pat Andzeļu pagasta. Visaktīvākie lasītāji ir Ludmila Kotčenko, Semjons Žarovs, Snežana Jančenko, Anna Kaunatska, Valentīna Stalidzāne, Vija Kaļiņina, Valērijs Ivanovs, Irina Truhane. Paši lasītāji apgalvo, ka vēsturiski šajā bibliotēkā ir ļoti laba grāmatu izvēle, jo pagasts savulaik ļoti rūpējies, lai cilvēki dabū pašu jaunāko un labāko literatūru, naudu tam nežēloja. Otrs arguments — ar gadiem cilvēki pierod pie sava bibliotekāra, un tas arī atstāj iespaidu, izvēloties pakalpojuma sniedzēju. L. Kukele labi iepazinusi savu lasītāju gau-mi, viņi paļaujas uz bibliotekāri.
Iespējams, kādam būs interesanti pašķirstīt agrāko gadu albumus, kurus bibliotekāre tālredzīgi saglabājusi. Tie patiesi satur interesantas fotogrāfijas, zīmējumus un stāstus par iepriekšējo gadsimtu.
Juris ROGA
0 komentāru