Jauniešu piedzīvojums Itālijā: astoņi Boloņas noslēpumi

Kādā no iepriekšējiem laikraksta numuriem stāstījām par pieciem jauniešiem, kuri devās ceļojumā uz Itāliju, Sanigno ciematu, lai, baudot dabas klusumu, muzicētu un caur savas tautas kultūru, tradīcijām iepazītu tādas valstis kā Gruzija, Armēnija, Rumānija, Itālija, Latvija un, kā projekta laikā noskaidrojās, arī Taizeme, Peru un Portugāle.

Iepriekšējā rakstā noskaidrojām, ka jauniešiem tika mācīts, kā dzīvot bez modernās pasaules labumiem – interneta, caur ko tika saskatīta un izbaudīta īsta komunikācijas māksla ar “dzīvu” cilvēku. Tika diskutēts par jauniešu iespējām lauku un pilsētas vidē. Tāpat tika noprasts, ka Latvijas jauniešiem no taizemiešu jauniešiem būtu lietderīgi iemācīties baudīt dzīvi. Taizemieši ne mirkli nesēž īgni, sakumpuši, bet dzīvo ar “pilnu jaudu” – smaida un ir atvērti pasaulei, jo apzinās katra sava nodzīvotā mirkļa vērtību.

Šajā rakstā vairāk pievērsīsimies tādiem jautājumiem, ko mūsu jaunieši uzzināja par projekta dalībvalstīm, kādā veidā viņi iepazīstināja šo valstu jauniešus ar Latviju, un kādus astoņus Boloņas noslēpumus tiem atklāja vietējie iedzīvotāji brīvā laika tūrisma tūrē.

Ar Itāliju, astoņiem Boloņas noslēpumiem, dabas klusumu un mūziku iepazinās Mārtiņš Valainis, Lelde Bartuša un Elizabete Gražule no Aglonas novada, Kristīne Vasiļevska no Dagdas novada un Daiga Paplavska no Rēzeknes novada.

Kādā veidā notika iepazīstināšana ar valstīm un to kultūru?

Ļoti daudz interesantu faktu par katru dalībvalsti mēs uzzinājām no diskusijām. Diskutējot par dažādām tēmām, daudz ko atklājām. Gan par katras valsts jauniešu domāšanas veidu, interesēm, tradīcijām, gan par problēmām, ar ko viņiem jāsa- skaras ikdienā. Piemēram, runājot par internetu, mēs uzzinājām, ka Latvijā ir vislabākais interneta pārklājums. Rumāņiem, armēņiem 4G pieejams tikai valsts lielākajās pilsētās, taču Latvijā tas ir pieejams pat lauku apvidū un mežā. Tāpat tika nojausts, ka tajās valstīs internets ir daudz dārgāks nekā Latvijā. Tāpēc mēs jutāmies gan pārsteigti, gan lepni, ka Latvija šajā ziņā ir tikusi daudz tālāk.

Daudz interesantu faktu mēs uzzinājām arī mūzikas nodarbībās. Gan par katras tautas mūzikas instrumentiem, tautas folkloru. Visvairāk ar savām dziesmām pārsteidza rumāņi. Tās skanēja tik smeldzīgi un patiesi. Kaut kas tāds ilgi paliks atmiņā. Reizēm pat skudriņas pār kauliem skrēja. Man tas bija jauns atklājums.

Elizabete Viļuma-Gražule Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 95 (11.12.2015.).

Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!

“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.