Agresija pieaug – gan globālā, gan vietējā mērogā. Un, ja mēs mierīgi uztveram informāciju par tūkstošiem bojāgājušo militārpersonu un mierīgo pilsoņu Ukrainā, tad tas nozīmē, ka mūsu apziņā notiek procesi, kas negatīvi ietekmē svarīgāko kristīgās morāles normu pastāvēšanu.
Eiropai patīk lepoties ar iekarotajām brīvībām. Taču arvien biežāk asiņaini konflikti uzliesmo tajā sabiedriskajā vidē, kur personības tiesības gūst virsroku pār pienākumiem. Brīvība un tiesības būt par teroristu, aukstasinīgu slepkavu?..
Pasaule bija šokēta par žurnālistu nogalināšanu Parīzē, vēlāk notika demonstrācijas solidaritātei ar Franciju, un tajās piedalījušies miljoniem cilvēku. Diemžēl ciniski vardarbības akti ir izplatīti ne tikai tūkstoš kilometru attālumā no mums. Janvārī arī Latvija bija šokēta par 21 gadu vecās Viktorijas nežēlīgo slepkavību Rēzeknē. Aukstasinīgi slepkavas – 24-gadīgs puisis un divi sešpadsmitgadīgi pusaudži – sadistiski un nežēlīgi izrēķinājās ar upuri, meitenes māte morgā pat nespēja atpazīt savu meitu. Nemierīgi Jaungada svētki bija arī Krāslavā, kas liecina par ļoti nopietnām problēmām jauniešu vidē.
Jaunatnes brīvā laika pavadīšanas iespējas, drošība uz ielām vakaros un naktīs – tās ir tēmas, kurām nepieciešama sabiedriskā diskusija, taču pašvaldība un sabiedrība demonstrē dīvainu vienaldzību. Ko par šiem jautājumiem domā Krāslavas novada sociālā pedagoģe Žanna Drozdovska? Sarunas sākumā es lūdzu izteikt viedokli par Rēzeknes traģēdijas iemesliem un par to, kā šis gadījums atspoguļoja tiesībsargājošo institūciju darbu.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 6 (23.01.2015.).
0 komentāru