Nu lūk, esam kļuvuši par gadu vecāki, gribas cerēt, ka arī gudrāki. Jūsu un mūsu “Ezerzeme” diemžēl daudziem no jums ir kļuvusi par nepieejamu greznību, tāpēc sakām paldies visiem, kuri arī šogad ir ar mums. Dzīve nekļūst vieglāka: lauksaimniecības produkcijas iepirkuma cenas kļūst zemākas, mazumtirdzniecības cenas, ņemot vērā Krāslavas algas un Latvijas pensijas, kož kā suņi, krīzes un sankciju ēna nesteidz pamest Latviju…
Prezidentūra ES, protams, ir demokrātisks uzticības žests, tikai kā lai neaizmirst par savas mazās dzimtenes problēmām. Civilizētās valstis turpina cīņu par kvalificētu darbaspēku, bet mēs ar pārsteidzošu vienaldzību izgrūžam no valsts latviešus. Saskaitiet iedzīvotājus savā daudzstāvu mājas kāpņutelpā vai ciematā. Kas turpina skumt un izdzīvot Latvijā, kura pieņēmusi Rietumu vērtības? Politiskās skatuves aktieri, uzskatot sevi par eliti, nebeidz skandēt par gaišo nākotni. Migrācijā vai nabadzībā? Progress iespējams tikai tādā sabiedrībā, kurā apvienojas zemāk esošie. Kāpēc augšā esošie turpina spēlēt nacionālistiskās spēles? Nacionālisms rodas naidā, bet patriotisms – mīlestībā pret tuvāko, pret tēva mājām, pret dzimto ciematu, pret daudz cietušo Latgali… Uz to nenogurstoši mudina arī mūsu avīze. Jādzīvo mājās! Tad visas grūtības būs pārvaramas. Valstij bez cilvēkiem nav nākotnes. Nevis latviešu Latvija, bet visu Latvijas iedzīvotāju sadraudzība! Mēs gribam lepoties ar savu dzimteni – stipru, demokrātisku un taisnīgu! Jo patriotisma potenciāla atklāšana vēl ir priekšā, bet ceļš uz to ir tikai viens – atteikšanās no meliem un naida… Ekonomijas rezerves mums vēl nav izsmeltas… Pirmkārt, jāsamazina pārmērīgi izvērstās birokrātijas apetīte – valsts attīstības labā. Maskējot iekšējās problēmas, mūsu pieredzējušie politiķi apmuļķo tautu, pielejot eļļu iekšējo draudu ugunij. Šajā troksnī ir ļoti ērti sastādīt budžetu par labu bagātniekiem.
Pienācis laiks saprast: mūsu lielākie ienaidnieki – nepiesātināmā birokrātija, korupcija un neefektīvā ekonomika. Un jau kuro reizi valsts pēc vēlēšanām šķīrās ar tautu! Sāpīgi pazīstamā šķiršanās – latviešu garā! Atkal bagātība tiek veidota uz citu ciešanām. Rodas jautājums – kuru vairāk? Atkal esam nonākuši pie tā, ka alkatība un “zilā” brīvība aizēnojušas dvēseliskumu, pienācis laiks celt trauksmi.
Politiķa uzdevums ir slēpt patiesību, žurnālista pienākums – noskaidrot to. To mēs arī turpināsim darīt! Zvaniet, rakstiet, uzdotiet asus un neērtus jautājumus. Mēs dzīvojam pēc Krāslavas, Dagdas un Aglonas laika. Un visi gribam vienu – gudru un godīgu vadību. Veiksmes stāsts sāksies tikai tad, kad mēs sajutīsim viens otra draudzīgo plecu. Un pārticību naudas makos. Mūsu laikos viss ir iespējams. Baidieties no vienaldzības!
Jūsu “Ezerzeme”
0 komentāru