Gadsimtu gaitā Latgalē ar pamatiedzīvotājiem mierīgi sadzīvoja krievi, baltkrievi, poļi un ebreji. Tā apstiprinājums ir Krāslavas ģerbonis ar pieciem airiem. Pirmās brīvvalsts laikos Latvijā tika atvērtas un sekmīgi funkcionēja ne tikai latviešu mācību iestādes, bet arī nacionālo mazākumtautību skolas, daudzas no kurām tika slēgtas 1940. gadā.
Taisnība triumfēja: līdz ar Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanu, pirms divdesmit gadiem, savu darbību atsā- ka Krāslavas poļu pamatskola. Ar Polijas pastāvīgo morālo un materiālo atbalstu grāfu Plāteru v. n. skolas ēka atguva mūsdienīgu seju, plus saņēma visu nepieciešamo mācību un metodisko nodrošinājumu.
Divdesmit gadu jubilejas svinības sākās ar svinīgo dievkalpojumu Krāslavas Romas katoļu baznīcā un ziedu nolikšanu pie pieminekļa bojā gājušajiem poļu karavīriem, kuri atbrīvoja Latviju no boļševiku iebrukuma 1920. gadā. Jubilejas pasākumā piedalījās Polijas pašvaldības delegācija, ar kuru mūsu skola uztur senus draudzības sakarus, kā arī Polijas vēstniecības Latvijā, Krāslavas novada domes pārstāvji, citas ielūgtas personas. Izjustus vārdus un tālāka uzplaukuma vēlējumus teica garīdznieki Eduards Voroņeckis, Janušs Bulašs un priesteris no Polijas. Ziedus un piemiņas dāvanas jubilāriem pasniedza kolēģi Juzefa Pilsudska v. n. Daugavpils poļu valsts ģimnāzijas un mūsu ģimnāzijas pedagogi.
Izskanēja pateicības vārdi, kas bija adresēti panei Jevģēnijai Urbanovičai, ar kuras vārdu saistīta poļu gara atdzimšana Krāslavā. Klātesošie zālē ļoti sirsnīgi uz- ņēma pedagogu no Polijas Ņinas Mušinskas un Vladislava Kropivņicka uzstāšanos, kuri dažādos gados strādāja Krāslavā. Pašlaik labo tradīciju turpina jaunā poļu valodas skolotāja Lucina Eima. Lielais svētku koncerts pārtapa par latviešu un poļu draudzības triumfu un kļuva par skolu jaunrades augsta līmeņa garantiju.
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru