Brīvība, vienlīdzība, brālība — lūk, valstiska uzplaukuma un patiesas demokrātijas svinību sākotnējie pamati. Vēsture māca: dziļi maldās tas, kurš mēģina vienas nācijas laimi veidot uz citas nācijas noniecināšanas. Visi cilvēki — brāļi, kas tiecas dzīvot mierā un saticībā. Bezjēdzīga nodarbe — kurināt starptautisko nemieru.
Saistībā ar šo minēšu Krāslavas ģerboni — laiva ar pieciem airiem — brīnišķīgs piemērs dažādu tautību cilvēku apvienošanai. Tikai kopā esot, varam stāties pretī nedienām, kas traucē mūsu attīstību.
Poļu airis — īpašs, bet nacionālā biedrība, kas dzima tālajā 1922.gadā un atdzima tieši pirms 25 gadiem, spilgts piemērs tautas iniciatīvai un starptautiskajai sadarbībai. Par to tika runāts svinīgajā pasākumā, kas bija veltīts poļu biedrības “Strjumeņ” un tāda paša nosaukuma ansambļa, ko godam vada profesionālais muzikants Romualds Raginis, jubilejas svinībām. Vēsturiski ir izveidojies, ka Latvijā kopš senatnes dzīvo daudz poļu. Trīsdesmitajos gados republikā bija 35 poļu biedrības, kas savu darbību beidza 1935.gada 19.janvarī. Jāpiebilst, ka ir zināms, ka 1930. gadā Krāslavā bija 4283 iedzīvotāji, no kuriem 1266 bija poļi.
Krāslavas poļu biedrības pirmais priekšsēdētājs bija pans Staņislavs Lasevičs, kurš vēlāk vadīja arī organizāciju republikā.
Pirmais vietējās poļu skolas direktors bija tas, kurš organizēja pieminekļa, veltīta kritušajiem poļu leģionāriem, uzstādīšanu mūsu pilsētā. Poļu biedrības otrais vadītājs (pirms-kara laikā) bija Vitolds Pazaucs. Tautas atmodas laikā uz Krāslavu atbrauca Ita Kazakeviča, un 1988. gada 4. novembrī Kultūras namā pulcējās divi simti poļu, kas dzīvoja bijušajā Krāslavas rajona teritorijā. Tad arī dzima “Strjumeņ”, bet par poļu biedrības trešo priekšsēdētāju tika ievelēts Eži Kurcišs, tad — pans Henrihs Golonskis. Biedrības uzplaukums, kā arī poļu skolas atdzimšana, ir saistīts ar pedagoģes Jevģēnijas Urbanovičas vārdu, kura biedrības vadībā bija gandrīz divus gadu desmitus. Grāfu Plāteru vārdā nosauktajā poļu skolā jubilejas dienu laikā tika atklāta piemiņas plāksne, veltīta Jevģēnijai Urbanovičai. Svinībās piedalījās liela delegāci- ja no sadraudzības provinces Lodzj.
Kopš 2008. gada Krāslavas poļu biedrību vada domes speciālists kultūras jautājumos Jāzeps Dobkevičs.
Jubilejas pasākumu, kurā piedalījās arī garīdznieki Eduards Vo- roņeckis un Genādijs Alferovs, atklāja pilsētas mērs Gunārs Upenieks. Svinību dalībniekus sirsnīgi uzrunāja Gžegošs Šopinskis, poļu vēstniecības Latvijā pirmais sekretārs, Rišards Stankevičs, Latvijas poļu biedrības priekšsēdētājs, kā arī Sandra Viškure, Dagdas novada domes vadītāja. Tad sekoja apsveikumi, arī muzikāli — no poļu pamatskolas, ģimnāzijas, “Varavīksnes”, ansambļiem “Ivuška”, “Kutok”, “Mežrozīte”, kā arī no kultūras nama un studijas “Alisa”. Spilg-tu poļu kolorītu koncertprogrammā ienesa latviešu kolektīvi: ansamblis “Izvoltīši” un senjoru deju kolektīvs “Senči”, kas tieši pirms gada koncertēja Lodzjas provincē un iemācījās poļu dziesmas un dejas.
Uzreiz četras delegācijas no Polijas sveica mūsu jubilārus, bet svinību programmas kulminācija bija tautas mūzikas ansambļa “Pšerosļaki” uzstāšanās. Ilgi skatītāji aplaudēja ansambļiem “Strjumeņ” un “Kropeļki”, bet vēlāk viesmīlīgie saimnieki visus viesus aicināja pie svinību galda. Mūs cienāja ar vīniem, “zubrovku”, poļu “bigosu” un speķi, skanēja tautas melodijas Podļasku provinces ansambļa izpildījumā.
Daudzreiz skanēja: “Sto ļat!”
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru