Jau pusgadu Džūlija no saulainās Itālijas mācās Krāslavas Varavīksnes vidusskolā. Es pati pirms aptuveni pieciem gadiem tādā pašā laikā dzīvoju šajā karstajā valstī. Tāpēc biju ļoti pārsteigta, kad, ierodoties Itālijā februāra mēnesī, jau lidostā biju spiesta pārģērbties – ziemas kažoku vajadzēja nomainīt pret vieglu virsjaku. Bet kā jūtas meitene, kas ir dzimusi siltajā zemē, mūsu bargajos laika apstākļos? Ar ko atšķiras mūsu Ziemassvētku un Jaunā gada svinēšanas tradīcijas no šiem svētkiem Itālijā? Par to es pajautāju šai laipnajai meitenei.
„Pavisam nesen mēs nosvinējām Ziemassvētkus, un, protams, es nevaru nepastāstīt par tiem brīnišķīgajiem notikumiem, kas piedzīvoti pēdējo divu nedēļu laikā,” atzīstas Džūlija. „Man šie svētki bija īpaši. Pirmo reizi atzīmēju Ziemassvētkus tālu no savas dzimtenes, kur ir citādas paražas. Pirmkārt, gribu teikt, ka mani fascinē tradīcija izmantot dzīvo egli. Itālijā nav tik daudz mežu, tāpēc mēs izmantojam mākslīgos kokus, kuri, neskatoties uz savu ideālo formu, nevar radīt tikpat burvīgu atmosfēru kā dzīvā egle. Par pārsteigumu kļuva dāvana zem eglītes. Itālijā dāvanas atnes Svētā Lūcija13.decembrī.
Ļoti skaists un labi organizēts bija skolas pasākums pēdējā ceturtdienā pirms Ziemassvētku brīvlaika.
Natālija Zdanovska
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 5 (20.01.2015.).
0 komentāru