Jūsuprāt..?

Tuvojas abonēšana 2014. gadam. Redakcijas kolektīvs vēlas, lai “Ezerzeme” nebūtu tā avīze, ko sausi dēvē par “vietējo preses izdevumu”, bet lai tā kļūtu novada iedzīvotājiem par labu sarunu biedru, interesantu un aktuālu jaunumu avotu. Esam gatavi saņemt savu lasītāju vēlējumus un kritiku.

Regīna Dilba, krāslaviete: “Avīzi “Ezerzeme” neabonēju, bet to pērku, var teikt, regulāri. Kad nav “rajona avīzes”, īpaši piektdienas numura, tad šķiet, ka mājās kaut kā trūkst. Politika neinteresē. Lai zinātu, kas notiek pasaulē, man pilnīgi pietiek televīzijas ziņu. Bet, lūk, par dzīvi novadā lasu labprāt. Mani priecē tas, ka lauku iedzīvotāji svin svētkus, dzied, dejo, neskatoties uz visām savam problēmām. Noteikti aplūkoju sludinājumus, lai zinātu, kādi pasākumi notiek pilsētā. Un kad ir iespējas, tad kopā ar ģimeni tos apmeklējam. Spilgti palika atmiņā šī gada pilsētas svētki, apjomīgi un spilgti kā nekad. Dzīvoju privātmājā un “dārza” tēmu avīzē nekad nepalaižu garām. Ieklausos padomos, kā pareizi vajag kopt augus un ļoti patīk eksperimentēt, gatavojot krājumus ziemai. Bet visvairāk man patīk kulinārijas receptes. Ļoti patīk gatavot, un ja uzmanību piesaista kāda oriģināla recepte, varu tūlīt pat to pagatavot.”

Ņina Laseviča, krāslaviete: “Es “Ezerzemi” lasu bieži. Lūk, piemēram, nesen priecājos par makšķernieku Sadovski. Pirmkārt, priecājos, ka mūsu upēs joprojām ir tādas zivis. Tātad daba vēl ir dzīva! Un par to, ka pie mums ir tādi aizrautīgi cilvēki kā Valērijs Sadovskis. Ļoti patīk rakstu cikls “Cilvēks un daba”. Pēc Alekseja Gončarova rakstu izlasīšanas un fotogrāfiju aplūkošanas pa īstam sāc novērtēt mūsu dabas skaistumu. Bet, lūk, piezīme par to, ka kāds tīši sadauza piemineklī fotogrāfiju, izraisa šausmas. Kas notiek ar cilvēkiem?! Kriminālos jaunumus un visu, kas ir saistīts ar dzīves negatīvo pusi, mēģinu vispār nelasīt. Daudz patīkamāk ir uzzināt, ka mūsu novads attīstās, ka mums ir laba un talantīga jaunatne. Patīk lasīt par interesantiem, mērķtiecīgiem cilvēkiem, kuri nebaidās grūtības un sasniedz panākumus. Gribētu, lai avīze “Ezerzeme” mūsu dzīvē ienestu vairāk pozitīvu lietu.”

Nikolajs Turuta, uzņēmējs: “Mani interesē tie raksti, kas ļauj aizdomāties līdz pašai būtībai: kāpēc tā notiek? Reizēm lasi “Ezerzemi” un rodas iespaids, ka laukos ir vieni vienīgi svētki. Bet tā taču nav. Gribētu zināt, kādas problēmas uztrauc mūsu zemniekus un kas nākotnē sagaida mūsu lauksaimniecību. Uzskatu, ka tagad mēs virzāmies uz “mežonīgo kapitālismu”, kad par vārda “strādnieks” atvasinājumu kļūst vārds “vergs”. Cilvēks, ziniet, ir kā lāpstas kāts. Neesi apmierināts ar šo kātu, izmet un ieliec jaunu. Diemžēl ļoti reti nākas dzirdēt par piemēriem, kur ir redzams, ka cilvēkus, īpaši jaunos kadrus, ciena un vēlas tajos redzēt savas valsts nākotni. Lūk, pavisam nesen no Jūsu avīzes uzzināju, cik pie mums ir skolēnu. Tas taču ir prātam netverami, kā samazinājās mūsu novads un valsts kopumā! Bet ko pie mums dara, lai dzimstība palielinātos, bet cilvēki nebrauktu uz ārzemēm? Domāju, ka vairāk ir jārunā par tā saucamajām mūžīgajām vērtībām. Bet tas, pirm- kārt, ir atkarīgs no audzināšanas ģimenē.”

Sagatavoja Valentīna SIRICA