Manu publikāciju varoņi — darbarūķi, uzņēmēji, mākslinieki, makšķernieki… Un šajā uzskaitījumā pilnīgi iederas Pauliņu pāris. Ar Valdi un Olgu esam tuvi draugi jau ne vienu vien gadu desmitu, bet pēdējā laikā ar gandarījumu bildēju viņu meitiņu Līgu. Gudra ģimnāziste, dejotāja, skaistule… Keramiķu Pauliņu mājā — darbnīcā esmu ciemojies ne vienu reizi vien, un biežajās tikšanās reizēs neklusējam. Par ko runājam? Par visu: par dzīvi, anekdotes pastāstām, arī par makšķerēšanu bieži parunājam.
Nesen Olga pati mani “parāva” uz sarunu: “Kā pabeidzi atklātā ūdens makšķerēšanas sezonu?” Ne bez lepnuma “Nikona” monitorā parādīju apmēram sešu kilogramu smago līdaku, ko dabūju decembra rītā ezerā. Uz ko pieredzes bagātā makšķerniece žēlsirdīgi atmeta: “Atradi ar ko lielīties, ēsma un tikai. Bet mums, lūk, bija gadījums…”
Viss notika pie Daugavas. Mūždien aizņemtie Valdis un Olga klusajā pirmsziemas laikā izbrīvēja dažas stundiņas, lai paelpotu svaigo upes gaisu. Valdis ātri laivai pievienoja elektromotoru un pagrieza laivu uz upes centru pret straumi. Olga veiklām kustībām iemeta ļoti lielu vobleru un palaida to pussimts metru garā auklā. Un notika brīnums: sitiens, uzrāviens, uzmanīga vilkšana… Tajā laimīgajā dienā spiningotājiem nebija pat tīkliņa, lai zivi izvilktu, tomēr pieredzes bagātie makšķernieki pilnā mērā nodemonstrēja gan vēsu prātu, gan meistarību. Nogurušo upes krokodilu Valdis saķēra ar rokām pie žaunām un uzvaras sauciens satricināja klusumu virs Daugavas.
Nevar būt nekādu šaubu: kam uzķērās, tas arī ir rekorda autors. Uz svariem plēsoņa uzradīja 10,8 kg. Mācieties, vīri, no Olgas, viņa pat autogrāfu nežēlos! Māksliniekiem, kas ir slaveni Eiropā, — tā ir pierasta lieta!
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru