Decembra nogalē novadu skolās sparīgi svinēta Ziemassvētku atnākšana, visās pabūt ir neiespējami, šoreiz pastāstīšu par svētku pasākumu Izvaltas pamatskolā, kur Ziemassvētku ieskaņas koncerts sākās skolas zālē, tad izklaides turpinājās zem klajas debess un dāvanu saņemšanai atkal visi atgriezās lielajā zālē. Gan zāle, gan gaitenis tika izrotāts atbilstoši nākamā Zirga gada simbolikai, proti, par to atgādina lieli dekori — zirga ratu riteņi no kartona, kas izrotāti ar lietutiņu un milzu pakavi, kas izgatavoti no koka un šis rotājums tiks saglabāts visu gadu.
Zāli piepildīja ne tikai skolēni, bet arī viņu vecāki un vecvecāki, protams, tie, kuri varēja ierasties darba dienas pirmajā pusē. Tā ka vietas visiem pietika. Zem milzīgās egles bērnus jau gaidīja pagasta pārvaldes sarūpētie dāvanu maisiņi, bet līdz to saņemšanai bija ilgs ceļš ejams…
Uz skatuves kāpa skolas koris, pēc tam uzstājās arī dramatiskā pulciņa dalībnieki un divi bērnudārza audzēkņi. Līdzko pirmie koncertētāji bija prom, zālē ieskrēja Grinčs ar savu suni un meiteni, kuri paziņoja, ka Ziemassvētku nebūs, jo viņi tos ir nozaguši.
9. klases rūķi – Ilze un Laura jautāja: “Grinča kungs un tavi sabiedrotie, klausieties, bet, ja mēs, visi skolēni, centīgi strādāsim un piedalīsimies ceļojumā pa Izvaltu, vai jūs mums atgriezīsiet svētkus?” Uz to Grinča kungs, skaļi smejot, attrauca: “Tad jau redzēs!” Tomēr ceļazīmes skolēniem tika izdalītas un viņi devās laukā ceļot no stacijas uz staciju, tostarp: vizināšanās ar zirgu un labdarības egles papildināšana ar ēdienu meža zvēriem, rotaļas un spēles pie egles sporta laukumā, noslēptās mantas meklēšana pagrabā zem pagastmājas, fotosesija ar koka lellēm, bet pēdējā pietura skolas zālē, pie galdiņiem, kur skolēni draudzīgi paēda cienastu, iedzēra siltu tēju.
6. klase organizēja pēdējo uzdevumu — katrai klasei jāsaliek ticējums par Ziemassvētkiem un Jauno Zirga gadu. Rūķi Ilze un Laura jautāja: “Grinča kungs, vai tagad tu mums atgriezīsi svētkus?” Grinča kunga atbilde bija apstiprinoša: “Jā, tagad, kad man vēders pilns un mans suns paēdis, jā!”
Pa to laiku zālē ieradās arī Ziemassvētku vecītis un turpinājās svētki pie eglītes. Katra klase vilka lozes un ar savu novēlējumu visus sveica svētkos, kā arī bērni saņēma savas dāvanas. Noslēgumā bija skaļš svētku salūts — visi piepūta balonus un reizē saplēsa tos. Protams, neiztika bez fotosesijas ar Ziemassvētku vecīti.
Juris ROGA
0 komentāru