Cilvēks un daba
Cilvēce gluži vai sajukusi prātā: alkatība, naids un uzkrītošā kārtējā kara draudu realitāte. Šajā bangojošajā un nu jau liesmojošajā pasaulē tikai daba ir saglabājusi savu vareno patstāvīgumu, ja vien neiejaucas tās dabiskās norisēs… Mēs taču ar pieaugošu agresiju iejaucamies apkārtējās vides dabiskajos procesos, līdz ārprātam saasinot ekoloģiskās problēmas. Šobrīd par kara šausmām briesmīgāka ir tikai dabas piesārņošana, kas noved ne tikai pie katastrofālas dabas resursu izsīkšanas, bet arī dzeramā ūdens deficīta. Šodien runāsim par melno stārķi.
* * *
Žurnālista laime un veiksme – jaunu tematu atklāšana un iepazīšanās ar aizrautīgiem cilvēkiem. Tieši pirms diviem gadiem Daugavas krastā iepazinos ar apbrīnojamu cilvēku. Bioloģijas institūta vadošais pētnieks Māris Strazds jau trīs desmitus gadu ir aizrāvies ar pētījumiem par melno stārķi. Pieredzējušais ornitologs ceturtdaļgadsimta laikā ir apgredzenojis vairāk kā 1000 putnus, kas ir salīdzinoši sarežģīts uzdevums. Rāpties vecu koku galotnēs – tas ir bīstams darbs, kurā bez alpīnistu aprīkojuma neiztikt. Viss ir pārdomāts: pie triju nedēļu veciem putnēniem vecāki atlido divas, trīs reizes dienā, lai atgremotu barību. Barošanas starplaikos ornitologs – pētnieks rāpjas pie ligzdas, lai apskatītos pieaugumu, apgredzenotu putnēnus un lai uzstādītu elektronisko datu uztvērēju. Globālais eksperiments balstās uz zinātnisku mērķi – noskaidrot melno stārķu populācijas straujo samazinājumu. Šodien mūsu valstī uzskaitē ir vairāk nekā 200 šo putnu ligzdas. Tikai piektā daļa no tām atrodas Latgalē. Austrumu rajonos ir mazāk meža masīvu.
Stārķu dzimtas noslēpumainais putns ir iekļauts Krievijas, Baltkrievijas, Ukraina un Latvijas Sarkanajā grāmatā. Šie putni galvenokārt apdzīvo Baltijas jūras un Tālo Austrumu reģionus.
Pasaulē lielākā melno stārķu populācija ir tepat kaimiņzemē – Baltkrievijā, Zvaņecas liegumā. Bet Latvijā aizvien palielinās tukšo ligzdu skaits. Pirms dažiem gadiem dominēja viedokli, ka melnie stārķi mirst no saindēšanās ar dustu, kas jau pirms ilgāka laika ir aizliegts visās postpadomju valstu teritorijās, bet plaši tiek izmantots Āfrikas valstīs pret malārijas odiem. Hipotēzē netika izslēgta varbūtība, ka putni pārlidojumu laikā ir barojušies teritorijās, kur apslēpti indīgo vielu krājumi. Tādi atrodas gan Eiropā, gan Āzijā un Āfrikā. Tieši ar šo sarežģīto jautājumu izpēti nodarbojas Māris Strazds, Latvijas ornitoloģijas biedrības vadītājs, kurš saņēmis finansējumu šī projekta realizēšanai no Dabas aizsardzības fonda un Maksa Planka institūta Vācijā.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 47 (26.06.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru