(Pirmā diena)
Velsa… Šī Lielbritānijas daļa nav tūristu lutināta. Un klimats nav pateicīgs, bieži līst… Bet darba darīšanas (sagatavošanās vizīte projekta veidošanai programmas “Comenius” ietvaros, par ko jau rakstījām) lika doties uz, manuprāt, noslēpumainās zemes galvaspilsētu — Kārdifu…
Vizīte ilga trīs pilnas dienas, laika pietika, lai aplūkotu tikai galvenos apskates objektus… Sākšu no paša sākuma.
Pirmā vizītes diena iesākās ar “St Fagans” Nacionālā vēstures muzeja apmeklējumu.
Muzejs radās 1948. gadā, kad Plimutas hercogs uzdāvināja Velsai savus īpašumus vairāk nekā simts akru platībā… Tas ir viens no lielākajiem muzejiem Eiropā zem atklātas debess, kas stāsta par velsiešu dzīvi, ikdienu, amatiem, arhitektūru un tradīcijām … Tajā atainoti notikumi ķeltu sādžā sākot ar agro dzelzs laik- metu, līdz pat raktuvju pilsētiņai 20. gadsimta pirmajā pusē. Jāsaka, ka tieši Velsa ir neandertāliešu dzīvesvieta Eiropā vēl pirms 250000 gadu. Pirms 90000 gadu viņus padzina kromanjonieši, tad nāca ķelti, velsiešu priekšteči…
Blakus ķeltu sādžai atrodas 16.gadsimta ferma… Kamīns, saimnieka krēsls… Ir jūtama angļu ietekme. Bet viktoriānisma laikmeta ferma priecē ar mājīgumu un siltumu. Jāpiebilst, ka fermas darbojas joprojām. Apkalpojošais personāls apkopj lopus, mājputnus. Skolēniem tiek organizētas nacionālās vēstures stundas tieši fermā, kur jaunie velsieši drīkst pastrādāt laukā, putnu fermā, kā arī dzirnavās un smēdē. Noderīga tradīcija, vai ne?
Un, lūk, 19.gadsimta skolas ēka. Tajā joprojām notiek “stundas”. Notiek tās tieši tādā veidā, kā tās notika pirms pusotra simta gadiem. “Skoltāji” — muzeja darbinieki, ģērbušies viktoriānisma laikmeta drēbēs, ar masīvu rādāmkoku rokās. “Skolēni” — tuvāko un tālāko skolu bērneļi.
Velsiešus kristīja vēl romieši. Kopš tiem laikiem Velsā nopietni un pamatīgi ir nostiprinājusies tieši Romas katoļu Baznīca. Un nekādas citas ietekmes nav spējušas pārliecināt velsiešus par ko citu. Līdz šim brīdim Velsā visvairāk ir katoļu.
Muzeja teritorijā atrodas arī senlaicīga baznīca. Iekšpusē tā ir atjaunota pēc viduslaiku tehnoloģijas. Visu — no gleznām līdz krāsu sastāvam — rūpīgi atjaunoja vēsturnieki un mākslas vēsturnieki. Šis darbs iespaido!
Netālu atrodas arī bijušais strādnieku klubs. Atbilst pat kultūras namam: ar zāli, spēļu istabu, telpu sanāksmēm, bibliotēku… Ļoti interesanti…
Muzeja tirgus kvartāls arī ļoti interesants. Veikaliņos daudz suvenīru un dažādu delikatešu… Es tur nopirku teicamas sinepes, šokolādes dražejas, tradicionālos kēksus un cepumus…
Veikala otrajā stāvā ir kafejnīca. Padzert tēju ar saldo krējumu un dažādiem kēksiem var par 7,5 mārciņām… Kēksu ir tik daudz, ka jūs nevarēsiet tos visus apēst (man tas neizdevās, kaut arī es biju pamatīgi izbadējies). Ar šo arī pirmās dienas kultūras programma bija galā, mēs devāmies strādāt pie projekta.
Andrejs JAKUBOVSKIS
0 komentāru