Aizvadītās nedēļas mitrais un siltais laiks bija labvēlīgs kartupeļu lakstu puves attīstībai. Ir ļoti būtiski nenokavēt kartupeļu lakstu puves ierobežošanas optimālos termiņus, tādēļ nekavējoties jāveic kartupeļu stādījumu aizsardzība.
Šajā veģetācijas periodā kartupeļu lakstu puves infekcija parādījās 20. jūnijā Kurzemē (mazdārziņā), 21. jūnijā Zemgales reģionā piemājas dārzā un Rīgas reģionā lielajā kartupeļu laukā, kā arī 28. jūnijā Latgalē – Daugavpils novadā tika konstatētas pirmās kartupeļu lakstu puves pazīmes uz kartupeļu lapām.
Kartupeļu lakstu puvi ierosina sēne Phytophthora infestans, tā ir viena no postošākajām un izplatītajām kartupeļu slimībām, kas inficē kartupeļu un tomātu stādījumus katru gadu. Slimības nodarītie zaudējumi ir atkarīgi no kartupeļu šķirnes ieņēmības pret lakstu puvi, izstādītā sēklas materiāla kvalitātes, klimatiskajiem laika apstākļiem- cik tie labvēlīgi ir izveidojušies slimības attīstībai un arī no stādījuma atrašanās vietas. Slimība var iznīcināt kartupeļu lakstus 7…10 dienu laikā, ja gaisa relatīvais mitrums ir 90… 100% un temperatūra 13…18 grādu C.
Kartupeļu lakstu puvei ir divas formas – lapu un stublāju. Stublāju forma ir daudz agresīvāka, jo inficētais stublājs kļūst trausls, viegli nolūst. Slimībai izplatoties, augs daudz ātrāk aiziet bojā. Stublāju formas infekcijas galvenais cēlonis ir iestādīts inficēts sēklas materiāls. Infekcija pārvietojas no inficētiem laukiem uz veselajiem ar lietu un vēju. Stublāju formai uz stublāja, lapu kātiem dažādās vietās redzams tumšs plankums bez apsarmes, bojājumi atgādina nekrozi, to bieži jauc ar kartupeļu stublāju melnkāju un baltkāju.
No iestādītiem inficētiem bumbuļiem primārā infekcija pāriet uz augu apakšējām lapām, kur bieži tiek konstatētas pirmās infekcijas pazīmes. Lapu formai – lapas virspusē redzams brūngans plankums, bet lapas apakšpusē gar atmirušo – brūno – un veselo zaļo audu malu attīstās balti pelēcīga apsarme. Apsarme labāk saskatāma mitrā laikā. Kartupeļu lakstu puves lapu formu bieži jauc ar kartupeļu lapu sausplankumainību, kurai lapu apakšpusē nekad neveidojas apsarme.
Kartupeļu lakstu puves sporas no inficētiem augiem ar lietus un vēja palīdzību izplatās tālāk, inficējot jaunus augus. Lietus laikā caur augsni sporas nonāk uz jaunajiem kartupeļu bumbuļiem, bet ražas novākšanas laikā veselajiem bumbuļiem saskaroties gan ar inficētiem lakstiem, gan inficētiem bumbuļiem, notiek tālāka inficēšanās. Uz inficēto bumbuļu mizas redzami nedaudz iegrimuši brūngani vai pelēkbrūni cieti plankumi, zem plankumiem audi brūnē. Stipri inficēti bumbuļi glabātavās sapūst, bet vāji inficētos bumbuļos slimības ierosinātājs pārziemo.
Pirmais smidzinājums jāizdara profilaktiski – īsi pirms kartupeļu lakstu sakļaušanās vagās vai parādoties slimības pirmajām pazīmēm. Pirmajam smidzinājumam ieteicams izmantot fungicīdu ar sistēmas vai lokālu sistēmas iedarbību. Smidzinājumu atkārto pēc 10-14 dienām. Trešajam un turpmākiem smidzinājumiem izmantojami pieskares iedarbības fungicīdi, apstrādi atkārtojot pēc 7-10 dienām. Fungicīdiem starp apstrādēm ir norādīts intervāls – dienu skaits. Garākais starplaiks ir, kad lakstu puves attīstībai ir nelabvēlīgi klimatiskie laika apstākļi, bet īsākais – ja kartupeļu lakstu puves attīstībai un izplatībai pieturas labvēlīgi laika apstākļi: ir liels gaisa mitrums, sutīgs, silts laiks, kartupeļu laksti sakļāvušies starp vagām, tiek audzēta kartupeļu lakstu puves ieņēmīga šķirne utt.
Latvijā 2011. gada Augu aizsardzības līdzekļu sarakstā ir iekļauts plašs fungicīdu klāsts kartupeļu lakstu puves ierobežošanai, izdarot pareizu fungicīda izvēli un veicot kvalitatīvu, savlaicīgu smidzinājumu, var veiksmīgi to ierobežot.
Kādi fungicīdi ir piemēroti kartupeļu lakstu puves ierobežošanai, plašāku informāciju var iegūt Valsts augu aizsardzības dienesta mājas lapā www.vaad.gov.lv .
Anita TRŪPA, Valsts augu aizsardzības dienesta Latgales reģionālās nodaļas vecākā eksperte (agronomijā)
0 komentāru