Līdz šim bija priekšstats, ka Latvijā un arī Latgalē visi esošie kooperatīvi nodarbojas tikai ar piena un gaļas realizāciju. Jā, lielākie un pazīstamākie tā tiešām dara, jo lauku saimniecības pamatā nodarbojas ar piena un gaļas lopkopību.
Galvenie kooperatīvu darbības principi:
* kooperatīvs pieder pašiem zemniekiem;
* zemnieki paši var kontrolēt kooperatīva darbību;
* kooperatīvo sabiedrību mērķis ir nevis gūt labumu no lauksaimniekiem, bet dot viņiem attīstības iespējas;
* atvērto durvju princips — jebkurš, kurš piekrīt kooperatīva statūtiem, var kļūt par tā biedru;
* visas izmaksas un arī ienākumi tiek godīgi sadalīti starp īpašniekiem;
* kooperatīvu darbībā nepastāv risks, ka attīstībā ieguldītie līdzekļi nonāk ārvalstnieku rokās;
* kooperācijā ir nepieciešami gan lielie, gan mazie zemnieki;
* katram kooperatīvās sabiedrības biedram biedru kopsapulcē ir viena balss.
LPKS “Latvijas aita” dibināts 2004.gada 25.martā, apvienojoties četriem aitkopjiem — Sergejam Ščedrovam, Visvarim Bērtulānam, Grigorijam Kucinam un Vandai Krastiņai. Mērķis bija rast produkcijai noietu, ar cenām, kuras būtu pieņemamas audzētājiem. 2010.gadā biedru skaits — 56 zemnieku un piemājas saimniecības. Konkursā “Sējējs 2010” konkursa grupā “Lauksaimnieku kooperācija” kooperatīvs ieguva veicināšanas balvu.
Jau 2005.gadā izdevās noslēgt sadarbības līgumu ar lielveikalu ķēdi “Maxima”. 2006. gadā kooperatīvs sūtīja pirmo eksporta kravu uz Vāciju. 2009. gadā eksporta apjoms, salīdzinot ar darbības pirmsākumiem, palielinājās četras reizes.
Vēl viens virziens, kurā kooperatīvs strādā, ir audzējamo dzīvnieku pārdošana saimniecībām, kuras palielina savus ganāmpulkus ar kvalitatīvu vaislas materiālu. Kooperatīva valdes priekšsēdētājas Vandas Krastiņas saimniecībā “Griezes”, kas atrodas Ilūkstes novada Eglaines pagastā, ir labākais Latvijas ģenētiskais vaislinieks Sīmanis, kurš sver 147 kg. Šķirne ”Latvijas tumšgalve” ir gaļas. Vilna ar izcilu kvalitāti gan nemēdz būt. Žurnālisti, protams, uzdeva jautājumu, kāpēc teķis ir bez ragiem, jo katrs no bērnības atceras kādu gadījumu ar ragainu kaimiņu vai savu nešpetni. Izrādās, šai šķirnei ragains indivīds ir vienkārši brāķis.
Krastiņas saimniecībā ir 120 šķirnes aitu ganāmpulks un vesels lērums jēru, kuri dzimst pavasarī, bet līdz rudenim sasniedz 45 kg svaru un tiek realizēti. Tepat apkārtējā ainavā ļoti labi iederas arī vēja ģenerators, kurš esot pirkts tikai tāpēc, ka itin bieži ir problēmas ar elektroapgādi.
Milzīgajā aitu kūtī ieejam pa barības galdu gluži kā modes skatē: labajā un kreisajā pusē krietni lejā aitas, logi abās pusēs tik lieli, kā reti kurā lauku mājā. Pati konstrukcija gan izskatās itin viegla no diezgan plāniem dēlīšiem. Kā apgalvo Vandas kundze, aitām pārlieku liels siltums nav vajadzīgs, ka tik nokrišņi uz galvas netiek un nav vēja. Virs galvām saimnieku lepnums — trīs videokameras, lai ziemas salā katru reizi nebūtu jāskrien uz kūti un jātraucē dzīvnieku naktsmiers. Visu, kas notiek, var apskatīt, teju vai neizkāpjot no gultas. Tāds, lūk, jaunāko tehnoloģiju praktisks pielietojums.
Šajā pašā pagastā ir vēl viens slavens kooperatīvs “Sēlijas āres”, kas nodarbojas ar rapša pārstrādi: spiež rapšu eļļu. Kooperatīvā ir apvienojušies 12 lauksaimnieciskās produkcijas ražotāji, kuri darbojas graudu ražošanas nozarē.
Ejam iekšā telpā ar glaunu nosaukumu “Augu eļļas rūpnīca”, kur šaurā kambarī uz galda stāv gluži kā divas lielas gaļas mašīnas. Tajās automātiski birst rapšu sēklas, pa reni laukā tek eļļa, bet otrā pusē nāk ārā pussausas izspaidas, kuras, starp citu, esot daudz vieglāk pārdot nekā eļļu. Veikali jau sen ir pilni ar šo cepšanai nepieciešamo produkciju.
Tādas maziņas rūpnīciņas jauda diennaktī ir tonnas sēklu pārstrāde (20 kg stundā katra spiede), iegūst 25% – 28% eļļas, tas nozīmē, ka vienā dienā iegūst 250 – 300 litrus eļļas. Tomēr eļļa uzreiz nav lietojama, to salej mucās un mēnesi nostādina, pēc tam bez iekārtu palīdzības safasē pudelēs. Ar izplatīšanu nodarbojas “Latgales piensaimnieks”. Tepat rūpnīcas otrā galā ir pašiem savs veikaliņš, kur tirgo ne tikai eļļu, bet arī šādus tādus saimniecībā noderīgus sīkumus.
Uz jautājumu par pesticīdiem, herbicīdiem un insekticīdiem Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības “Sēlijas āres” valdes priekš-sēdētājs Vitolds Kveders atbild tā: “Visādas indes lietojam maz, ja lietotu daudz, paši neēstu.”
Lai vīriem būtu darbs arī ziemā, kooperatīvs pavisam nesen iegādājās šķeldotāju.
Ērika STEPIŅA
0 komentāru