Ķirbis ir īpaša oga. Tā ir oga, nevis kaut kas cits. Lielākā un smagākā. Ginesa rekordu grāmatā minēts 1190 kilogramus smags ķirbis! “Odziņas” vēsture galīgi sapiņķerējās pagājušā gadsimta beigās. Pirms tam viss bija diezgan skaidrs. Ikviens zināja, ka ķirbju dzimtene ir Meksika. Ka indiāņi sāka to kultivēt pirms kukurūzas! Jau pirms pieciem tūkstošiem gadu ķirbju garša un ārstnieciskās īpašības tika augstu novērtētas. To uzskatīja par dievu dāvanu, jo no ķirbju mīkstuma sloksnēm auda paklājiņus, un no veseliem ķirbjiem, labi izkaltušiem saulē, veidoja lieliskus traukus piena un sviesta uzglabāšanai. Viss bija skaidrs, līdz arheologi Āfrikas ziemeļos atrada pirmskolumba laika ķirbju sēklas. Izrādās, ka ķirbis labi auga mūsdienu Alžīrijas, Tunisijas un Lībijas teritorijā ilgi pirms Kolumbs atveda ogu sēklas uz Eiropu. Ko tas nozīmē? Tikai viena lieta – feniķieši Ameriku apmeklēja tūkstoš gadus pirms eiropiešiem. Vai tā varētu būt? Bija vajadzīgas trīs Tūra Heijerdāla ekspedīcijas papirusa laivās, lai pierādītu šādas neticamas notikumu gaitas iespējamību. Tomēr šodien neko nav iespējams pierādīt. Galvenais, ka ķirbis jau vairāk nekā piecsimt gadu ir populārs un veselīgs dārzenis visos piecos kontinentos dzīvojošo cilvēku uzturā.
Izaudzēt ķirbi var ikviens, vajag tikai iedēstīt sēkliņu zemē un, ja nav pietiekami daudz lietus, laiku pa laikam palaistīt. Tas ir viss. Ķirbis ir viens no nepretenciozākajiem augiem, kas sniegs labu ražu bez īpašas dārznieka aprūpes. Pasaulē ir ap astoņsimt ķirbju šķirņu, no kurām ēd tikai ap piecdesmit, pārējie ir dekoratīvie augi, no kuriem gatavo dažādus krāsainus un košus suvenīrus.
[…]
Andrejs JAKUBOVSKIS
Raksta turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr.18
Attēlā: Ķirbju zupa (recepte laikrakstā)
Elektroniski laikrakstu var pasūtīt piesakoties: [email protected]
0 komentāru