Krāslavas novada centrālās bibliotēkas lasītavā apskatāma Ineses Stivriņas personālizstāde “Pinumi no klūgām”, kas svinīgi atklāta 24. maijā. Līdz ar to bibliotēkā vienlaicīgi darbojas trīs izstādes, tostarp Andreja Gorgoca mākslas studijas dalībnieka Andra Skumbiņa personālizstāde ”Redzēt-Just-Domāt-Rādīt” un V. Rihterovas izstāde “Pagodinājums PET pudelei. Radošā reciklācija Čehijas Republikā”.
Bijusī kinomehāniķe Inese Stivriņa ir arī aktīva lasītāja. Vārds pa vārdam, vecākā bibliotekāre Viktorija Slesare piedāvāja Inesei parādīt savus rokdarbus plašākai publikai. Ineses pinumi no klūgām ir ļoti smalki un kvalitatīvi, tādus nudien varētu iegādāties pat pašvaldība prezentācijas nolūkiem un noteikti nebūtu jāsarkst ne dāvinātājam, ne dāvanas saņēmējam. Zinātāji apgalvo, ka pirmajā acumirklī Ineses darbus pat grūti atšķirt no viņas skolotāja un klūgu pinumu meistara, daugavpilieša Viktora Kuhaļska darbiem. Savulaik Krāslavā tika organizēti kursi, kuros V. Kuhaļskis apmācīja pinumiem no klūgām vietējos interesentus. Inese netika pirmajā grupā, kura sāka darbu 1992. gadā, taču nākamajā viņa jau bija dalībnieku pulkā un šo nodarbi nav atmetusi šobaltdien. Izstādei Inese piedāvāja 21 darbu, to skaitā ir dažādi groziņi, lādītes, vāzes, šķīvji. Tostarp ir arī ļoti seni pinumi, kas tapuši pirms gadiem desmit. Viņas rokdarbiem raksturīga pārsteidzoši augsta kvalitāte un smalks raksts. Ir sarežģītāki un ir vienkāršāki raksti, darbi vizuāli pievilcīgi arī tāpēc, ka nav vienkrāsaini. Atšķirīgā krāsu gamma iegūta dabīgā ceļā, vārot klūgas īsāku vai garāku laiku. Jo ilgāk vāra, jo tumšāka klūga, bet nevar pārcensties — ilgi vārītas klūgas zaudē izturību. Vienīgā ķīmija šajos izstrādājumos ir piliens PVA līmes, kur tā nepieciešama stiprinājumu nodrošināšanai. Izstādes dārgākais eksemplārs tirgus cenās maksā apmēram 100 latu, lētākie ir groziņi, sākot ar pāris latiem.
Inese apgalvo, ka no klūgām pagatavotās lietas pati izmanto ikdienā un ir ļoti apmierināta, jo šie darinājumi ir izturīgi, ērti un pats galvenais — neplīstoši. Izstādes atklāšanā klātesošajai publikai bija atklājums, ka no klūgām pītu grozu, vāzi, šķīvi vai citu izstrādājumu var arī mazgāt, liekot lietā trauku mazgāšanas līdzekļus, taču tas jādara ātri.
Rokdarbniece pastāstīja, ka pēc kursiem katrs dalībnieks palika pats par sevi, nav izveidojusies domubiedru kopa. Kopš viņa darina pinumus no klūgām, ir pagājuši daudzi gadi, un šajā laikā tapis simtiem darbu. Lai gan viņai nav bijis mērķis darbus tirgot, tie ir aizceļojuši gan pa Latviju, gan nonākuši ārzemēs.
Gadās, ka Inese izgatavo vairākas lietas paralēli. Viens izstrādājums aizņem vidēji četras dienas laika. Runā-jot par tehnoloģisko pusi, meistare atzina, ka klūgu vārīšanas jautājumu atrisināt nebija grūti. Lielāka problēma visā pinumu izgatavošanas procesā ir tā, ka pīšanai ir nepieciešams daudz vietas. Protams, ir vajadzīgs arī speciāls darbgalds klūgu sašķelšanai un citi instrumenti. Bet pats galvenais ir klūgas. Meistare tās lasa Daugavas krastos — jo tur aug viskvalitatīvākās. Tomēr bijuši gadi, kad arī šeit nebija kvalitatīvu klūgu. Ar sliktu klūgu pat strādāt negribas, jo tai šķērsām parādās plaisiņas un galu galā izstrādājums nebūs lietojams.
Inese pīšanai pievērsusies pēc pašas iniciatīvas. Neviens viņu uz to nav mudinājis, varbūt vienīgi var runāt par agrākā aroda ietekmi — ar kinolentēm ir tāpat kā ar klūgām, tikai izmēri citi. Bet asociācijas ir līdzīgas. Sarunbiedre neslēpj, ka pīšana no klūgām viņai ir tuvāka sirdij nekā adīšana vai tamborēšana. Ir viena liela priekšrocība — pīšanu var atlikt pusceļā un atsākt pēc krietni ilga laika. Patīkami arī tas, ka visiem pinumiem var rast praktisku pielietojumu. Piemēram, pītā vāzē var likt sausos ziedus vai arī ievietot stikla trauku, ieliet ūdeni un turēt grieztos ziedus.
Juris ROGA
0 komentāru