Itin bieži mums izveidojas draudzīgas attiecības ar avīzes publikāciju varoņiem. Jau divdesmit pieci gadi pagājuši kopš tā laika, kad es gatavoju reportāžu no Piedrujas kolhoza par jauno un strādīgo mehanizatoru Antonu Puškeli. Raksts par lauksaimniekiem tika publicēts arī republikāniskajā presē. Pagāja gadi, un reportāža, kas tagad kļuvusi par arhīva materiālu, pēkšņi atkal parādījusies laikraksta „Vesti segodņa” lappusēs. Bijusī „Molodjožka” pastāstīja par pieredzējušo fermeri, ar ko es no sirds apsveicu savu seno draugu. Mēs ne tikai uzturam savstarpējos kontaktus, bet arī apciemojam viens otru. Nemanot Antona un Violetas bērni izauguši, nesen tika svinēti lieli ģimenes svētki – meitas Ilgas kāzas. Viņas izredzētais, Edgars, ir pa prātam gan sievastēvam, gan sievasmātei: apķērīgs darbarūķis, tādu jauniešu mūsdienās kļūst arvien mazāk. Pašlaik viņš strādā netālu no Rīgas, bet brīvdienās atbrauc uz dzimtajiem Kalniešiem – lai satiktos ar radiem un nodarbotos ar savu iemīļoto vaļasprieku – makšķerēšanu.
Sava mūža garumā esmu redzējis daudz dažādu makšķernieku. Taču, manuprāt, vislabākais raudu copes meistars, kas ēsmai izmanto kviešu graudus, ir Antons Puškelis. Zinu pēc personīgās pieredzes. Šo makšķerēšanas veidu pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados izgudroja Piedrujas copmaņi. Kāds no vietējiem mehanizatoriem vienu dienu izkrāva Daugavā graudu atlikumus, veselu piekabi – un sākušās īstas zivju dzīres, un varēja bez problēmām noķert veselu spaini raudu. Tad arī tika izmēģināta vislabākā ēsma – iepriekš izsautēti kviešu graudi. Kopš tā laika šis populārais makšķerēšanas veids ir diezgan izplatīts Daugavas krastos.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 55 (24.07.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru