Vienmēr ar īpašu cieņu izturos pret Latgales laukiem un līksmu garu nezaudējošiem lauku iedzīvotājiem. Daudz ko gadsimtu garumā ir piedzīvojusi mūsu Ezeru zeme: neražu un karu, cīņu pret kulakiem un izsūtīšanu uz Sibīriju, kolhozu eksperimentus, kad no rītausmas līdz rītausmai nācās liekt muguras, lai dabūtu ķeksīti brigadiera burtnīcā. Tad savs stūrītis zemes izglāba daudzas zemnieku ģimenes no bada. Turklāt arī visuaugstais Dievs apdalīja mūsu austrumu pusi, “godalgojot” Latgali ar pakalniem, purviem un trūcīgu augsni. Kad virs laukiem sabiezēja mākoņi, vājākie aizbēga uz pilsētām, bet stūrgalvīgākie saglabāja uzticību savai tēvu zemei.
Visu izturēja mūsu daudz cietušie lauki, izņemot pēdējā laika neprātības. Jaunie dzīves saimnieki, izsludinot karu kolhozu un sovhozu pagātnei, satrieca pīšļos visas materiālās vērtības, aizlaida desmitiem tūkstošu meliorēto zemju, nepievērsa uzmanību tam, ka lauksaimniecībā izmantojamās zemes masveidā tiek izpārdotas ārzemniekiem. Tūkstošiem zemnieku pameta savas dzimtās mājas, apkārt – simtiem tukšu sādžu, taču nekam neizdevās salauzt zemnieku pretestības garu. Visstūrgalvīgākie, visuzticīgākie turpina cīņu par izdzīvošanu. Kā apstiprinājums tam – skaisti svētki Asūnē.
Labības pļaujas priekšvakarā (starp citu, šogad raža laukos solās būt īpaši laba) ir īstais laiks nelielai atelpai. Skatītāju vidū ieraudzīju vairākus man zināmus, spēcīgus zemniekus – labības novākšanas periods šī gada aukstajā vasarā novirzījās par dažām nedēļām uz priekšu. Pirmo reizi manas dzīves laikā redzēju, ka mājīgais vasaras laukums Asūnes ciemata centrā tikko ietilpināja visus pašdarbības mākslas cienītājus.
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 59 (07.08.2015.).
Lasi “Ezerzemi” elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru