Laimīgā biļetīte

Kad Krāslavas firmas “Kristafors” īpašnieks Ilgvars Ugars piedāvāja man neparastu uzdevumu, es neatteicos. Atcerē- jos, kā pašam bērnības gados uzsmaidīja veiksme kāda festivāla loterijā. Laimīgā loze — fotoaparāts “Smena” — izrādījās arī liktenīga.

Šajā gadījumā bija vērtīgāka balva — velosipēds “Arkus”. Skolas piederumi “BIC” jau tāpat ir pieprasīti, bet pēdējos gados tiek organizēta akcija — loterija, kuras galvenā balva — divritenis. Atzīšos godīgi: gribēju, lai “nenošauju garām”. Jo daudzās ģimenēs ir velosipēdi, bet kādam tas arvien paliek nesasniedzams sapnis. Mūsdienu dārgajā dzīvē šis tautas transports maksā ne mazu naudu. Nesen pats Daugavpilī noskatīju vācu etalona ražojumu, bet cena pustūkstoša latu apjomā drīz vien atdzesēja manu pircēja interesi. Savukārt ar lētajiem ķīniešu divriteņiem labāk pat “nesasieties”…

Galvenās balvas izloze notika četru pazīstamā veikala pārdevēju klātbūtnē. Roka nenodrebēja, un es izvilku biļeti no groza pašas apakšas. Uz tās lakonisks uzraksts — Evelīna Vivate un telefona numurs. Nākamajā dienā mēs vērtīgo balvu pasniedzām viņas māmiņai Jeļenai Vivatei. Iepazīšanās nebija vajadzīga: Evelīnas ģimene dzīvo kaimiņu — Pļavu — ielā, bet māmiņa uz darbu, uz firmas “Krāslava D” ceptuvi, iet garām maniem logiem. Mūsu pilsētā pastāvīgi strādāt — liela laime, tikai algas gan nepietiek vērtīgu mantu, arī šāda velosipēda, iegādei. Par savu meitiņu Jeļena pastāstīja ļoti īsi: “Mācās “Varavīksnes” skolas ceturtajā klasē. Centīga, apmeklē arī mūzikas skolu. Sapņoja par labu velosipēdu, un, lūk, paveicās. Kopā ar meitiņu pirms jaunā mācību gada pirkām piederumus skolai. Bez jebkādas cerības piekritām piedalīties loterijā — līdz tam ne reizi dzīvē nav veicies. Pat nevaru noticēt…”

Ar Evelīnu mēs satikāmies nākamajā dienā. Viņas ačteles mirdzēja priekā. Lūk, ko viņa pastāstīja: “Kad māmiņa piezvanīja, es ļoti nopriecājos. Domāju, ka velosipēds būs vien- kāršs, bet te — seši ātrumi! Skaists, ērts, pat ar lukturi! Es jau pabraucu — teicams. Par ko vēlos kļūt? Tieši nezinu, iespējams, par skolotāju vai audzinātāju bērnudārzā.”
Mācies labi, Evelīna! Tad arī tavi sapņi piepildīsies!

Aleksejs GONČAROVS