Dažādos statistikas avotos ir minēti līdzīgi dati par Rīgas vēlētāju daudzumu un sociālo piederību. Lai būtu vienkāršāk uztvert informāciju, ciparus noapaļošu līdz pilniem simtiem.
Tātad, šobrīd Rīgā dzīvo aptuveni 700 tūkstoši iedzīvotāju, no kuriem 510 000 ir pilsoņi, no tiem aptuveni 300 tūkstoši (58 %) ir latvieši, bet pārējie 210 tūkstoši (42 %) pārstāv mazākumtautības.
Daudzi vēlēšanās zaudējušie politiķi apgalvo, ka viņi tika ievēlēti etnisku iemeslu dēļ. Acīmredzot tie ir meli, jo deputātu vietu sadalījums Rīgas domē ir šāds: 39 (65%) — “Saskaņas centrs”, 9 — “Vienotība” un 12 — nacionālās apvienības pārstāvjiem (35% abām partijām kopā).
Tad kā ir iespējams tas, ka 42% vēlētāju, kas pārstāv mazākumtautības, ir ieguvuši 65 % vietu Rīgas domē? Atbilde ir vienkārša — arī latviešu tautības vēlētāji balsoja par partijām “Saskaņas centrs” vai “Gods kalpot Rīgai”. Manuprāt, Nils Ušakovs guva uzvaru tāpēc, ka viņš ir lielisks saimnieks, kas nezog, neņem kukuļus un viņa vārdi atbilst darbiem.
Divu pārējo partiju izgāšanās iemesli ir snobisms, valsts līdzekļu piesavināšanās un citas tamlīdzīgas darbības.
Galvaspilsētas vēlētāji pirmoreiz pēc nopelniem atalgoja deputātu kandidātus, turklāt neatkarīgi no nacionālās piederības. Tādā veidā atgādinot, ka visi pilsoņi ir līdzvērtīgi un brīvi izvēles priekšā.
Zigmunds PAŠKEVIČS
0 komentāru