Dagdas domes izsludinātājā atklātajā konkursā uz novada pašvaldības lauksaimniecības konsultanta amatu bija pieteikušies divi kandidāti, uzvarēja Aivars Plotka. Konsultanta darba kabinets atradīsies Dagdā, pagaidām viņš izmitināts pie plānotājiem.
Aivara dzimtene ir Asūne, kur pagāja viņa bērnības un skolas gadi. Mācījies Asūnes pamatskolā, vidējo izglītību ieguvis Dagdas vidusskolā, studējis Rīgas Banku augstskolā. Studiju laikā strādāja Valsts ieņēmumu dienestā par datu apstrādes sektora vecāko speciālistu. Astoņas stundas pie datora negarlaikoja, bet atstāja negatīvu ietekmi uz redzi, tālab puisis pieņēma lēmumu aiziet no šī darba. Pēc tam gadu nostrādāja apdrošināšanas uzņēmumā “Seesam”, kas tagad saucas “Compensa”. Latvijā sākās krīze, uzņēmumā strādāt kļuva neizdevīgi, pēdējo mācību gadu Aivars veltīja tikai studijām un bakalaura darba rakstīšanai.
Pēc četru gadu studijām ieguvis bakalaura grādu uzņēmējdarbības vadības specialitātē, viņš devās peļņā uz ārzemēm, nevis meklēja darbu dzimtenē. Vienkārši tobrīd radās tādi apstākļi, ka steidzami vajadzēja naudu. Ārzemēs Aivars gadu strādāja pārtikas rūpniecībā, nopelnīja kāzām un starta kapitālu. Atgriezās Asūnē pie vecākiem, apprecējās ar bijušos skolasbiedreni Irīnu. Pirmā darba diena lauksaimniecības konsultanta amatā Aivaram sakrita ar meitas piedzimšanu, kuru nosauca ļoti skaistā vārdā — Dana. Pārsteidzoši, ka jauns cilvēks, kuram ir laba izglītība un pieredze darbā ārzemēs, tomēr atgriezās māju, lai dzīvotu un strādātu dzimtajā pusē, nevis meklētu laimi tālēs zilajās.
Aivars: “Uz ārzemēm braucu uz konkrētu laiku ar konkrētu mērķi. Latvijā es varētu meklēt darbu Rīgā kādā bankā vai citur, bet mūsdienās dzīve lielpilsētā prasa lielus izdevumus. Man nav ne sava dzīvokļa Rīgā, ne līdzekļu tādu nopirkt. Laukos pie vecākiem tomēr nedaudz vieglāk. Dzīvoju Asūnes centrā četru dzīvokļu mājā. Sākumā mums bija viens dzīvoklis, vēlāk atpirkām apakšējo un visu apvienojām. Sanāk gana plaša sava privātmāja.”
Atgriezies no ārzemēm, Aivars septiņus mēnešus bija bezdarbnieks, lai gan cītīgi meklēja darbu. Vienmēr apmeklēja domi, iesniedza savu CV konkursiem. Šis bija viņa trešais piegājiens, kas izrādījās veiksmīgs. Daudzi cilvēki atmet ar roku pēc pirmās neveiksmes, bet Aivaram bija labs dzīves piemērs, jo viņa bijušajā darbavietā apdrošināšanas kompānijas nodaļas vadītājs savu vietu ieguva, sniedzot CV vienā un tajā paša uzņēmumā septiņas reizes, un tikai septītajā reizē viņu paņēma. Šis fakts stiprināja Aivara mērķtiecību, viņam priekšā daudz darāmā.
“Tā kā neesmu pabeidzis lauksaimniecības augstskolu, man vispirms ir jāsāk ar iedziļināšanos jomā, kurā strādāšu,” uzsver sarunbiedrs. ”Līdz šim ciešākā saistība ar lauksaimniecību bija caur vecāku saimniecību, kas nodarbojas ar pienkopību. Esmu apmeklējis un iepazinis dažas citas saimniecības, piemēram, zemnieku saimniecību “Eži” Konstantinovas pagastā, kas ir viena no lielākajam Latgalē, kura nodarbojas ar augļu audzēšanu. Skolas gados pats gāju strādāt pie viņiem.
Domes izpilddirektors ieteica sākt ar informācijas ievākšanu par novada lauksaimniecību. Nākamais uzdevums — man jāatrod problēmas sakne Dagdas novadā, kas tieši saistās ar uzņēmējdarbības vidi lauksaimniecības jomā. Trešais — jāsāk sniegt konsultatīva rakstura pakalpojumus, kas tieši saistīti ar ieņemamo amatu, un jāpilda citi pienākumi. Ja atnāk lauksaimnieks vai uzņēmējs, grib konkrētu padomu, konsultāciju, man tā jāsniedz.
Domei ir plāns nodibināt lauksaimniecības konsultāciju centru. Es neteiktu, ka būšu tas, kurš to centru dibinās, bet centīšos veicināt tā izveidi un savākt visu nepieciešamo informāciju, kas būtu svarīga un kalpotu par pamatu centra dibināšanai un attīstības veicināšanai lauksaimnieciskajā un uzņēmējdarbības jomā. Centrs kalpotu par pamatu atbalstam visa novada lauksaimniekiem un uzņēmējiem un sniegtu ne tikai konsultatīva rakstura pakalpojumus, bet arī grāmatvedības un citus. Nezinu, kā tas nākotnē darbosies — par samaksu vai uz pašvaldības dotācijām, bet galvenais, ka tagad ir sākts strādāt konkrētajā virzienā.”
— Centrs būs palīgs lielsaimniekiem un uzņēmējiem vai arī vecmāmiņai, kura tur pāris gotiņas?
— Arī vecmāmiņa, kura tur dažas gotiņas un pretendē uz subsīdijām, spiesta veikt virkni pasākumu, kur vajag speciālista padomu. Ja viņa visu to pienu izlieto savām vajadzībām, tad ar konsultāciju centru viņai nebūtu nekāda sakara, bet citādi viņai ar centru sakars būs gan.
Derīgo izrakteņu mūsu valstī faktiski nav, tālab lauksaimniecību uzskatu par vienu no mūsu stratēģiskajām nozarēm. Līdzīgi kā mežsaimniecība un kokmateriāli, kas ir viens no galvenajiem Latvijas eksporta produktiem. Tieši mūsu novadā iespējams jebkurš lauksaimniecības virziens — piensaimniecība, gaļas saimniecība, graudkopība un cits. Visu var ražot, nav jāizgudro velosipēds, un es neliktu akcentu uz vienu nozari, bet uz ko citu. Mūsu lauksaimnieki saražo produkciju, piemēram, pienu, gaļu, un pārdod uzreiz. Ir jākoncentrē spēki uz pārstrādi, būtu labi novadā izveidot vienu lielu pārstrādes uzņēmumu, kas radītu lauksaimnieku produktam pievienoto vērtību. Paradoksāla situācija: cilvēki grib strādāt un darīt, bet ir faktori, kas to kavē, un vairāku ražošanas sfēru pastāvēšana neiespējama, jo ir vāja infrastruktūra, bet ceļi vienkārši drausmīgi. Mums ir uzņēmēji, mans ieteikums viņiem ir apvienoties, lai spētu piedāvāt pircējam lielu produkcijas apjomu. Tā ir drošāk, ka saražoto nopirks. Jā, es ieteiktu apvienoties, bet cilvēki baidās to darīt, vienatnē realizē savu produkciju tik ilgi, kamēr no viņiem pieņem, un viss.
Novadā ir plašas iespējas attīstīt netradicionālo lauksaimniecību. Dagdā ir kāds uzņēmīgs cilvēks, kurš audzē sliekas un pārdod to, ko tās saražo — biohumusu, kas ir ļoti vērtīgs mēslojums augiem. Iespējama gliemežu audzēšana, jo tas neprasa lielus zemes resursus, un ceru, ka viens uzņēmīgs cilvēks drīz uzsāks šo biznesu. Varētu audzēt šitaki sēnes, vēžus, ļoti derētu plaši attīstīt zivsaimniecību, jo ūdeņu mums netrūkst. Varētu. Nodarboties var ar daudz ko, daudzas lietas pat neprasa lielus finansiālus ieguldījumu, bet tikai gribēšanu strādāt. Arī pats plānoju dibināt vairāku virzienu uzņēmumu.
— Lai veicas darbā un ieceru realizēšanā! Mūsu lasītājiem pateikšu priekšā, ka Aivara lielākais hobijs ir metāldetektēšana, kas ne tikai novadā, pat Latgalē nav plaši izplatīts, bet ļoti aizraujošs un izzinošs. Tas jau ir cits stāsts, kuru lasiet kādā no tuvākajiem laikraksta numuriem!
Juris ROGA
P. S. Novada domes priekšsēdētājs Viktors Stikuts: “Pašvaldības lauksaimniecības konsultantam savu pienākumu pildīšana jāsāk ar to, ka jāizbrauc uz pagastiem un jāapkopo informācija par tiem, kas vēl ir kaujas spējīgi. Jo šodien ir tā: cilvēki dzīvo un dzīvo, viena daļa vairs neko negrib darīt, viena daļa vairs nespēj, bet vienu daļu vajag iedrošināt un nedaudz palīdzēt. Mums vispirms ir jānoskaidro patiesā situācija, cik ir tādu, kuri grib un kuri var darīt. Manuprāt, vajag arī mudināt cilvēkus audzēt sezonas produktus, piemēram, ogas. Valstī ir programma “”Skolas ābols”, kāpēc nevarētu būt arī “Skolas oga”? Ja kooperācijas rezultātā es redzētu, ka par to ir interese, tad varētu domāt un runāt par vienas lielas saldētavas izveidi novadā.”
0 komentāru