Trīs tikšanās vasaras nogalē
Ar viņu man palīdzēja satikties sirsnīgs cilvēks – Veronika Vērdiņa. Palielīja savu novadnieku arī iepriekšējā raksta varonis Andris Kolītis. Tādus epitetus kā godīgs, uzticams, kas raksturo mūsdienu jauniešus, tagad nedzirdam bieži. Un tas viss – par Andreju Kurakinu.
Dienā, kad atbraucu uz Andzeļiem, viņš bija aizņemts: visa ģimene pievērsās patīkamām raizēm – gatavojās pavarda sargātājas, Andreja māmiņas, Nellijas Kurakinas gaidāmajai 50 gadu jubilejai. Atlicinot mūsu sarunai aptuveni stundu, viņš ieradās uz tikšanos tieši noteiktajā laikā.
No viņa plūda nopietnība, lietišķums un miers. Par tādiem cilvēkiem parasti saka – zvaigznes no debesīm neķer, bet savu cenu zina. Stabils darbs laukos ir tikai retajiem laimīgajiem, bet mūsu Andrejs ir pašnodarbināta persona, tāpat kā viņa tēvs. No vienas puses, visi kliedz par bezdarbu laukos, bet no citas – visur ir dzirdamas sūdzības: sakarīgu palīgu lauku darbos, it īpaši mehanizatoru, pašlaik ar uguni nesameklēt. Uzticami strādnieki ir vajadzīgi gan spēcīgiem saimniekiem, gan nelielu saimniecību īpašniekiem, kas ir palikuši bez traktora, bez zirga. Vai vēl sliktāk – bez apgādnieka, arī vientuļo sirmgalvju arvien vairāk. Bērni – dažiem pilsētā, citiem – ārzemēs. Pirms kara latgalieši vaiga sviedros strādāja svešajā malā, un tagad, šķiet, atgriezās šie sūrie un grūtie laiki. Atvērto robežu pasaulē ir liels vilinājums izmēģināt veiksmi pārtikušajās valstīs, tāpēc desmitiem tūkstošu jauniešu pameta savu dzimto zemi. Taču ne visiem viņu ieceres īstenojās. Galu galā noskaidrojās, ka nekur dolāri un eiro uz kokiem neaug. Bet siltumnīcās, plantācijās un arī Itālijas arbūzu laukos darbs ir kā ellē, un ir zināmi vairāki gadījumi, kad par savu trako skrējienu pakaļ naudai puiši un meitenes samaksāja ar veselību. Tāpēc Andrejs Kurakins, zinot pazīstamo vienaudžu ārzemju pieredzi, saka tā: „Tiem, kas jau agrāk devās aiz trejdeviņām jūrām, izdevās labi iekārtoties, un viņi stabili nostājušies uz abām kājām, bet tiem, kas aizbrauca pēdējā laika, ir daudz problēmu un rūgtu vilšanos.”
Aleksejs Gončarovs
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 67 (04.09.2015.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru