Varas impotence ir novedusi līdz “spaisa” epidēmijai
Jau pirms dažiem gadiem jēdziens “legālās narkotikas” ir iesakņojies Latvijas iedzīvotāju leksikā. Šajā laikā “smēķējamo vielu maisījuma” ietekmē tika sakropļoti likteņi un tika pastrādāti vairāki noziegumi. Un kamēr latviešu jaunatne mirst no dīleru absurdas nesodāmības, mūsu likumdevēji vien “apspriež” un “novērtē” pasākumus, lai apturētu jaunu epidēmiju.
“Legālās narkotikas”, “spaisi” vai “augu smēķēšanas maisījums” ir jauna ķīmiska narkotika ar psihotropu iedarbību. Lietojot šādu vielu, cilvēks atslābinās vai izjūt eiforiju. Šādas narkotikas var radīt halucinācijas, nemotivētas agresijas uzliesmojumu, sociāli bīstamu uzvedību. Protams, tās izraisa atkarību. Tātad mums ir darīšana nevis ar “nekaitīgu izklaidi”, kā apgalvo tirgotāji un viņu klienti, bet ar visīstāko narkotisko vielu, par kuras tirgošanu un lietošanu Latvijas likumi neparedz gandrīz nekādu atbildību.
Pateicoties savai pieejamībai un lētumam, “augu maisījumi” ātri ieguva popularitāti pusaudžu un jauniešu vidū. Daudzās Latvijas pilsētās šāda veida narkotikas var iegādāties pa ceļam uz skolu, līdzīgi kā, piemēram, maizi vai pienu. Uz to policija var atbildēt tikai ar bieži notiekošiem reidiem un sastādīt administratīvos protokolus par nelieliem pārkāpumiem. Bet pats šo narkotiku pārdošanas fakts saskaņā ar esošo likumu nav pārkāpums.
Visatļautības iemesls ir banāls. Valdība var aizliegt konkrētus preparātus, norādot uz to tiešo sastāvu. Tiklīdz aizliedz noteiktu maisījumu, ražotāji nedaudz maina sastāvu, formāli izveidojot “jaunu produktu”. Lai aizliegtu jauno produktu, viss process ir jāsāk no sākuma.
Varu bezdarbība rada godīgu aizvainojumu daudziem Latvijas iedzīvotājiem, īpaši tiem, kuru tuvinieki ir cietuši no “legālajām narkotikām”. Sakarā ar to īsā laikā ir radusies kustība cīņā pret “spaisu”, kas apvienojusi vairākas sabiedriskas organizācijas un neformālas grupas. Jāatzīst, ka bieži vien viņi strādā veiksmīgāk nekā policija. Taisnību sakot, pilsoniskās sabiedrības aktīvisti ne vienmēr rīkojas saskaņā ar likumu. Piemēram, Jūrmalā pavisam nesen darbojās sešas legālas “spaisa” pārdošanas vietas, bet tagad vairs nav nevienas. Daži veikali vienkārši tika nodedzināti. Citos gadījumos tirgoņiem nācās apturēt savu biznesu pēc desmitiem baikeru ierašanās no vietējā kluba, kas bija bruņojušies ar beisbola nūjām. Līdz asins izliešanai vēl nav nonācis, bet dīleri ir sapratuši, ka Jūrmalā brīvi tirgot narkotikas viņiem neizdodies.
Saprotams, šāda veida spiediens nerisina problēmu pilnībā, jo tirgotāji aiziet pagrīdē. Bet šādā situācijā iegādāties narkotikas bez vajadzīgiem sakariem un paziņām ir daudz sarežģītāk. Un tas jau ir zināms rezultāts.
Tikmēr Latvijas slimnīcās katru dienu nonāk desmitiem jauniešu ar veselības sarežģījumiem pēc “spaisa” smēķēšanas. Daži piemēri: 23. martā “ātrā palīdzība” nogādāja stacionārā 17- gadīgu jaunieti, kas pēc “spaisa” lietošanas nespēja pazīt tuviniekus, bija agresīvs un redzēja halucinācijas. 11. martā Ogrē slimnīcā nonāca pusaudzis, kas atradās komas stāvoklī, jo arī bija lietojis “augu maisījumu”. Janvārī plašu rezonansi izraisīja 18-gadīga skolnieka nāves gadījums. Saskaņā ar provizoriskiem datiem, pēc “spaisa” lietošanas puisim apstājās sirds.
Uz šī fona vienīgais valsts sasniegums pagaidām ir Slimību profilakses un kontroles centra pilnvaru paplašināšana. Iestādei tika atļauts operatīvi izveidot pagaidu aizliegumu uz aizdomīgu preparātu pārdošanu, kas darbosies gadu. Neskatoties uz to, tirgotāji joprojām paliek nesodīti un tiek cauri ar sodu maksāšanu.
Valdība sola, ka situācija uzlabosies pēc pieņemtiem grozījumiem par kriminālatbildības ieviešanu par “legālo narkotiku” pārdošanu. Projekts atrodas Saeimā otrā lasījuma fāzē. Tas nozīmē, ka paies diezgan ilgs laiks līdz tas stāsies spēkā. Arī par grozījumu redakciju ir daudz jautājumu. Daļa deputātu atbalsta pilnīgu “spaisa” tirgošanas aizliegumu, bet citi piedāvā “sertificēt” tirgotājus, liecinot, ka tādā veidā viņus būs vieglāk kontrolēt.
Tad, sekojot šādai loģikai, valsts varētu izsniegt licences arī heroīna tirgošanai vai pedofilijai, sakot — ja pretlikumīgu parādību nesanāk izskaust, to vajag vienkārši legalizēt. Atliek cerēt, ka parlamenta vairākums ieklausīsies sirdsapziņas balsī un atbalstīs pilnīgu “spaisa” aizliegumu, kā arī stingras sankcijas pret visiem noziedzīgo shēmu dalībniekiem, kuri pārdod “legālo nāvi”.
Viktors ŪDRIŠS
0 komentāru