Sabiedrības ar ierobežotu atbildību “Brīvība” pilnībā pabeigusi graudaugu novākšanu. SIA “Brīvība” vadītājs Anatols Viškurs pastāstīja, ka šogad bijis ražīgs gads un viņš ir ļoti apmierināts ar iekūlumu. Arī laika apstākļi ražas novākšanai bijuši gana labi, ražas zudumi pat pēc mūsdienīgajiem kombainiem tomēr ir.
“Lai man stāsta, ko grib, bet nevienas firmas kombains nevar ražu novākt ideāli, tā, ka grauds neizbirst,” apgalvo Anatols. ”Varbūt tas ir iespējams, ja visi blakus apstākļi ir ideāli: sauss laiks, līdzens lauks, nemitīgi tiek veikta kombaina regulēšana utt. Mums zudumi bija no procenta līdz diviem, tas ir normāls rādītājs. Šodien ir 21. septembris, ceru, ka pāris dienās novāksim arī zemienes, kur kombaini nevarēja iebraukt mitruma dēļ. Tagad sējam ziemājus, vēl paliks rudens arums. Šogad mazliet riskējam — ziemājus iesēsim 500 ha platībā. Rapsis jau iesēts 150 ha, kviešus sēsim 200 ha, rudzus — 100 ha, tritikāli – 50 ha, lai ir pa druskai no visām kultūrām. Kas zina, kāda būs ziema. Šogad visi, kam bija ziemāji, ir zirgā! Gan ziemas rapsis, gan kvieši vienkārši ideāli. Arī pārziemoja labi, salīdzinot ar pēdējiem gadiem, kad mums bija jāpārsēj līdz 40-50 % platību.
Raža laba, bet ir lielas problēmas to nodot, lai gan mums visi līgumi noslēgti. Rēzeknē viss pilns, Daugavpilī viss pilns, un nav skaidrības, kad paņems. Visi runāja, ka gaidāma laba raža, taču vajadzēja laikus domāt, kā būs pieņemt. Protams, ka paņems, bet vienalga mums ir uztraukums. Labi, ka pašiem ir kur izžāvēt un sabērt, tad tā pusbēda, bet, ja zemnieks piekuļ piekabi un viņam nav kur kaltēt, — dari, ko gribi.”
Traktorists Antons Mileika nedēļas laikā vien apsēja 200 hektāru ar kviešiem. Lai nepalaistu garām ne minūti no sējai labvēlīgā laika, viņš pat pusdienas ietur traktorā uz lauka. Pārmijis dažus vārdus ar tiešo priekšnieku, pieredzējušais traktorists pie reizes apskata sējmašīnu un izstāsta žurnālistam, ka tās pašā augšā nav vis piezemējies citplanētiešu kosmiskais kuģis, bet gan atrodas precīzās izsējas iekārta. Graudus iesūc kolbā un ar gaisa palīdzību sadala pa šļūtenēm un izsēj precīzi ieregulēto daudzumu. Gan Antons, gan Anatols ir vienisprātis — cilvēkus, kuri pastrādājuši uz jaunās un modernās tehnikas, neparko nevarēsi pierunāt strādāt uz vecās, padomju laika.
No tīruma dodamies uz darbnīcām, kur tiek sagatavota darbam SIA “Brīvība” jaunākā tehnika un lepnums — divi jauni traktori John Deere 7230R un sējmašīna LEMKEN Compact-Solitair 9, kas iegūta projektā. Ar vienu no traktoriem strādās Antons Brenčs, kurš izrādīja žurnālistam šo moderno tehniku. Priekšā pa kreisi liels informatīvs displejs, blakus pa kreisi — skārienjūtīgs ekrāns un milzīgs, daudzām pogām nosēts vadības panelis, kas dublē skārienjūtīgo ekrānu. Ir navigators, kas ļauj ieprogrammēt traktoru, tad tas var strā-dāt bez cilvēka līdzdalības. Vispār grūti iedomāties, ko vēl var vēlēties. Protams, kondicionieris un pārējās ekstras traktorista ērtībām, daudzas spuldzes, 500 litru degvielas tvertne — tā var turpināt bezgalīgi ilgi.
Antons savu traktorista karjeru sācis sovhozā “Dagda” un darba mūžā apguvis ne vienu vien tehnikas vienību. Antons lepojas, ka kopumā viņš ticis pie pieciem jauniem traktoriem, no kuriem četri viņam tika uzticēti tieši ”Brīvībā”. Darba mūžā viņam tika uzticēti arī divi jauni John Deere kombaini, pirms tam bija “Ņiva” un ”Jeņisej”. Uzskaitīt visu tehniku, ar kuru nācies strādāt, Antons pat nespēj.
“Viņš ir nopietns puisis, jebkuru tehniku var droši uzticēt,” uzsver Anatols. ”Arī citi “Brīvības” darbinieki ir apzinīgi un strādā ar pilnu atdevi. Ar katru varu lepoties. Kā jebkura zemnieku saimniecība, arī mēs varam startēt projektos, ja atbilsti kritērijiem. Tehnikai atmaksā 45%, pašiem jāsamaksā 55%. Šie divi traktori pirkti tehnikas parka atjaunošanai un arī tāpēc, ka pamazām palielinām zemes platības. Nevar apstāties, vajag iet uz priekšu, atjaunot tehniku. Mums ir divi MTZ markas traktori, kuri sevi pilnībā izsmēluši. Mums ir autokrāns, kas lielākoties stāv bez darba, bet reizēm ir nepieciešams, tālab uzturam to kārtībā. Kad vajag, nevienu nevajag lūgties. Piedaloties projektā, gribam uzbūvēt vēl vienu graudu angāru blakus esošajam un savienot abus ar nojumi, lai nav nekādu problēmu lietus laikā. Mums ir moderna svaru telpa, ielikām tur elektroniku. Mēs restaurējām veco šķūni, no kura palika vien vecās sienas un betona karkass, viss pārējais jauns. Vēl tas nav nodots ekspluatācijā, jāsakārto apkārtne. Tagad ar graudu uzglabāšanu nav problēmu. Mēs arvien attīstām lopkopību — turam 300 govis, bet par šo nozari kādā citā reizē.
Turpinām nodarboties ar zirgkopību. Lasu “Ezerzemi”, skatos, konkurenti kaimiņos sarosījušies, nu mums vairs atpakaļceļa nav. Ja nopietni, kādi mēs savā starpā konkurenti! Es tikai priecājos, ka rodas jauni šī sporta veida cienītāji — būs jauns aplis, būs vairāk sacensību, visi iegūsim. Lai veicas! Nav vienkārši pacelt to visu gana augstā līmenī: vajag skatītājus, vajag sportistus, jābūt labam servisam, piemēram, lai ir kur pasēdēt un kafiju iedzert, vajag pakalpojumus, piemēram, lai būtu iespēja izvizināt bērnus, uzņemt tūristus. Lai tas ir uzreiz un tagad, kad viņš atbraucis, nevis pēc stundas vai divām. Mēs esam visu to izpētījuši, skrejceļu savest kārtībā nav problēmu, bet viens pats tas neko nedod. Tālākais prasa milzīgus izdevumus.”
Juris ROGA
0 komentāru