Reibinošā jasmīnu smarža, pirmās sārtās zemeņu uguntiņas meža norās, margrietiņu baltās zvaig-znītes tumšzaļajos laukos… Tas ir Līgo svētku laiks! Pagānu svētki visīsākajā gada naktī, kad godina ne tikai Jāņus.
Ticams fakts: pirms četrdesmit gadiem Izvaltā nebija nevienas Līgas. Kad ģimenē piedzima trešais bērns, laimīgā māmiņa Leontija Vaivare lika nākamajiem krustvecākiem Bronislavai un Francim pašiem izvēlēties viņas meitai noteikti skaistu un retu vārdu. Truļi ilgi lauzīja galvas un izdomāja nosaukt krustmeitu par Līgu. Tā lielajā cie-matā arī parādījās pirmais skanīgais vārds. Saprotams, kāpēc. Līga piedzima dažas dienas pirms Līgo svētkiem. Pēc gada Izvaltā šādu vasarīgu vārdu dabūja vēl viena meitene. Šobrīd dziedātāju un dejotāju ciematā šāds vārds ir četrām daiļā dzimuma pārstāvēm.
Mūsu Līga auga lielā ģimenē – astoņi bērni! Ģimenes pavarda sargātāja rosījās kā vāvere ritenī, visus spēkus veltot bērnu audzināšanai. Kolhoza galvenās vetārstes amats ir gluži kā ātrā palīdzība, tikai brūnaļām, rumakiem un rukšiem. Izsaukumi pienāca jebkurā diennakts laikā. Tā ka pirmklasnieci Līgu govi slaukt mācīja tētis, mammai nebija laika. Sūrs bija jaunās atraitnes liktenis: vienai pašai nācās rūpēties par astoņiem bērniem: visi dzīvi veseli, trīs meitas ieguva augstāko izglītību. Gandrīz visi brāļi un māsas iekārtojās Latvijā. Tikai Rihards, Līgas brālis, spiests dzīvot Dānijā. Viņam tur labi, tikai skumst pēc radiem un dzimtenes. Retā ģimenē tagad nav “ārzemnieku”. Tieši tāpēc mūsu valsti arī piemeklēja dižķibele, kurai neredz ne gala, ne malas.
Pabeigusi Izvaltas vidusskolu, Līga nopietni gatavojās iegūt zootehniķes profesiju. Tajā laikā kolhoza spe-ciālisti saņēma lielas algas un milzīgas piemaksas. Tomēr klases audzinātāja Jadviga Ungure neuzbāzīgi ieteica savai labākajai skolniecei izvēlēties skolotājas profesiju. Nāca apskaidrība, un absolvente ļoti nopietni uztvēra šo priekšlikumu. Viņai no bērnības laikiem patika būt uzmanības centrā. Par centīgās skolnieces ārkārtīgo aktivitāti liecina tas fakts, ka vēl jaunākajās klasēs meitenei bija izdevība nokļūt uz Arteku. Likteņa kompass nekļūdīgi norādīja uz Daugavpils Pedagoģisko institūtu.
Laika gaitā Līgai radās pārliecība, ka pats Visaugstākais vadījis viņu pa nekļūdīgi izvēlēto ceļu. Pabeigusi augstskolas trešo kursu, apprecējās un atrada ģimenes laimi. Līgas un Arvīda galvenā bagātība – dēls Arnolds un meita Viktorija. Jā, jā, tā pati muzikālā Viktorija, kurai tante Evita, mātes māsa, uzdāvināja neaizmirstamo braucienu baltajā limuzīnā skolas izlaiduma balles laikā. Pēc gada Špoģu vidusskolu pabeigs arī Arnolds, talantīgās Viktorijas vecākais brālis.
Līga atzīstas, ka jūnijs viņai ir vislaimīgākais mēnesis. Dzimšanas diena, šogad – jubileja, bet vēl izlaiduma pasākumu laiks. Viņas mazie audzināmie, izauguši un pabeiguši vidusskolu, noteikti aicina savu pirmo skolotāju uz izlaiduma balli Špoģos, Krāslavā, un Daugavpilī. Gribas visur būt klāt, visus apsveikt. Tāds viņai raksturs.
Pazīstu Līgu ļoti sen, un pilnīgi pamatoti saucu viņu par gaišu cilvēku, kuru nemaz nav tik daudz: no viņas plūst labestība un prieks. Radošo kolektīvu dvēsele, lielu pasākumu lieliska vadītāja, ideju un pārsteigumu neizsīkstošs avots. Kopā ar savu Arvīdu reizes piecas bija par vedējiem kāzās, veiksmīgi izmēģināja sevi kāzu vadītājas lomā. Kas īpaši vērtīgi: Japiņi dzīvo savā dzimtajā pusē, uztur naturālo saimniecību Suveizdos. Tas ir lauku uzņēmējdarbības paraugs. Ar, sēj un pļauj, audzē lopus un stāda agros kartupeļus un zemenes. Kvalitatīvā prece no Latgales laukiem nemainīgi ir pieprasīta Daugavpils un Rēzeknes lielajos tirgos. Līga ir lieliska pavāre, zina karsto delikatešu receptes, prot sagatavot augļu un ogu krājumus ziemai. Viņa ir meistare vārīt dzelteno sieru, kas lolo cerību iedvest dzīvību krievu krāsnij, kas saglabājusies viensētā. Nav iespējams aizmirst rudzu maizes garšu, ko māte cepa uz kļavu lapām, katram kukulītim uzspiežot krusta zīmi. Bez Dieva nekur…
Nobeigumā to cilvēku atsauksmes, kuri labi pazīst Līgu. Izvaltas kultūras “ministre” Anastasija Platace: “Atceros viņu vēl kā skolnieci. Kā viņa lasīja dzeju! Arī vēlāk vienmēr palīdzēja kultūras namā. Kas par to, ka sen strādā Šķeltovā, es vienmēr aicinu viņu pie mums, uz Izvaltu, uz Līgo svētkiem. Viņas meita Viktorija ir mātes kopija. Līga, vienmēr esi tāda: skaista, gaiša, dzīvespriecīga! Gaidām Tevi pie Jāņu ugunskura!”
Irēna Maļuhina, Šķeltovas pagasta pārvaldniece: “Apbrīnojams cilvēks, kuru labi pazīstu gadus divdesmit. Īsta skolotāja, jauno dejotāju vadītāja, svētku pasākumu organizētāja un neaizvietojama vadītāja. Mūsu dārgā Līga, Tavā jubilejā gribu novēlēt: “Ja prieku, tad stipru kā pērkona lietu, ja bēdas – kā dzērvenes purvā, bet enerģiju un spēku ikdienas rūpēm pāri – kā varavīksni!”
Aleksejs GONČAROVS
0 komentāru