Līgo vakars un Jāņu diena ir tradīcijām bagāti gadskārtu svētki, kuri tiek turēti godā katrā ģimenē un svinēti pēc senču tradīcijām. Šogad Izvaltas deju kopai “Rudņa” tika piedāvāta vienreizēja iespēja piedalīties starptautiskajā festivālā ”Dņepras balsis”, kura norises laiks sakrita tieši ar vasaras saulgriežu svinēšanas laiku. Neskatoties uz šo apstākli, mēs nolēmām piedalīties šajā festivālā, jo kāpēc gan nevarētu mainīt tradīciju un nepamēģināt svinēt Jāņus arī Baltkrievijā? Pieņēmām šo izaicinājumu un devāmies triju dienu braucienā uz Baltkrieviju.
Devāmies ceļā 22. jūnijā jau piecos no rīta, jo jāmēro garš ceļš līdz mūsu galamērķim Baltkrievijā — pilsētai Dubrovnai. Pēc Latvijas un Baltkrievijas robežsargu pārbaudes, dodamies pāri robežai, lai iepazītu mūsu kaimiņvalsti Baltkrieviju. Pirms tam vēl samainām latus uz baltkrievu rubļiem un jūtamies kā bagātnieki, jo iegūstam prāvu naudas kaudzīti. Pa ceļam vērojam skatus, kā-di paveras Baltkrievijas laukos — lieli labības lauki, ziedošas margrietiņu pļavas un skaisti govju ganāmpulki. Pēc vairāku stundu brauciena ierodamies Dubrovnā, kur pie pilsētas robežas mūs sagaida vietējais robežsargs, kurš pieprasa, lai uzrādām caurlaidi, kuras mums nav. Robežsargs aicina visus izkāpt ārā no autobusa, kur mūs ar dziesmām jau sagaida vietējais ansamblis, neiztiek arī bez baltkrievu vietējā stiprā dzēriena un tradicionālajām speķa maizītēm. Par atraktivitāti mums piešķir caurlaidi, un mēs varam doties tālāk. Mūs pavadīja gide, kura visu festivāla laiku rūpējās par to, lai mēs nonāktu nepieciešamajā vietā laikus. Mūsu naktsmājas ir liceja dienesta viesnīca, kur ierāda mājīgas istabiņas.
Pēc nelielas atpūtas pošamies tautastērpos un dodamies uz Otrā pasaules karā kritušo piemiņas vietu, lai piedalītos upuru atcerei veltītā pasākumā. Orķestra pavadībā kopā ar citiem festivāla dalībniekiem dodamies gājienā uz galveno memoriālu, kur teatralizētā uzvedumā tika parādītas kādas sievietes atmiņas par kara sākumu mazas meitenes acīm, kura arī piedalījās pasākumā. Emocionālais uzvedums klātesošo acīs radīja asaras. Pie mūžīgās uguns kolektīvi un vietējie iedzīvotāji nolika vainagus un ziedus, vietējo iedzīvotāju bija krietns pulks, tāpēc varēja skaidri redzēt, ka baltkrievi ciena un atceras kara upu-rus. Pēc šī pasākuma devāmies uz vakariņām, pēc kurām bija lapu gājiens un vainagu, svecīšu laišana Dņepras upē — arī kā piemiņas simbols kara upuriem. Upes krastā bija arī krāšņs salūts orķestra mūzikas pavadījumā.
23. jūnijs iesākās apmācies un brīžiem lija. Šajā dienā bija paredzēta festivāla atklāšana un katra kolektīva prezentācija. Pirms tam vēl kolektīvi tika aicināti nobaudīt baltkrievu tradicionālos ēdienus un kvasu, bet pēc tā bija koncerts ar pašmāju un viesu kolektīvu uzstāšanos. Festivālā piedalījās ap 30 kolektīvu no Ukrainas, Krievijas, Igaunijas, Lietuvas, Latvijas, Baltkrievijas un Serbijas. Atklāšanā skanēja festivāla himna, ko zinājām gandrīz no galvas. Kā jau Baltkrievijā pieņemts, kolektīvi savā starpā mainījās ar sāls maizēm, arī mēs bijām atveduši no Latvijas tradicionālo rudzu maizi. Pēc festivāla atklāšanas devāmies uz vietējo ciemu sniegt savu programmu un iepazīstināt ar latviešu dejām arī lauku iedzīvotājus. Mūsu koncertu papildināja arī baltkrievu dziedātāji, lai dziesmu starplaikos mēs paspētu pārģērbties. Skatītāju bija pilna zāle, kas, protams, priecēja, un katram kolektīva dalībniekam tika uzdāvināts dvielīšu komplekts. Pēc koncerta mūs aicināja uz vietējo kafejnīcu, kur bija bagātīgi klāts galds. Izbaudījām garšīgos ēdienus un dzērienus, kurus bija sarūpējuši saimnieki. Vienojāmies kopīgās dziesmās un dejās, tikai ap trijiem no rīta devāmies atpakaļ. Atbraucot uz kopmītnēm, turpinājām svinēt, jo kā nekā Līgo nakts.
Jāņu rīts iesākās ar brokastīm, uz kurām tikai daži devās, jo spēki pēc vakara ballēšanās bija izsīkuši. Visu šo triju dienu garumā mēs tikām nodrošināti ar garšīgām un sātīgām brokastīm, pusdienām un vakariņām. Pēc brokastīm atkal posāmies tērpos, lai piedalītos svētku noslēguma gājienā. Diena izvērtās silta un saulaina, kas vēl vairāk uzlaboja garastāvokli. Svētku gājiens veda no pilsētas centra uz stadionu, kur bija paredzēts noslēguma koncerts. Gaisā lidinājās helihopters ar lielu Baltkrievijas karogu, skanēja orķestra mūzika. Svētku dalībniekus sagaidīja skatītāju pulks ar vētrainiem aplausiem.
Koncerts tika atklāts ar vietējās skolas 12. klases absolventu gaisā laistajiem baloniem, pēc svētku uzrunām sākās kolektīvu uzstāšanās. Arī mūsu deju kolektīvs uzstājās ar deju “Ābrama polka”, kas ļoti iepatikās vietējiem iedzīvotājiem jestrās mūzikas dēļ. Brīvajos mirkļos devāmies uz gadatirgu, lai nopirktu kādu suvenīru ģimenei un draugiem. Tikām apbalvoti ar piemiņas balvu no festivāla un diplomu. Pēc festivāla noslēguma koncerta devāmies uz kopmītnēm, lai savāktu mantas un dotos uz vēl vienu vietu pie Dvinskas upes, kur mūs gaidīja zivju zupa un tradicionālie baltkrievu ēdieni. Iestiprinājušies pirms garā ceļa, atvadījāmies no festivāla rīkotājiem ar cerību, ka drīz tiksimies atkal.
Izvaltas deju kolektīvs “Rudņa” grib pateikt milzīgu paldies tiem cilvēkiem, kuri palīdzēja šī brauciena organizēšana, īpašs paldies Krāslavas novada domes priekšsēdētājam Gunāram Upeniekam, Izvaltas pagasta pārvaldes vadītājai Mārai Miglānei par sniegto finansiālo atbalstu. Mīļu jo mīļi paldies gribam pateikt brauciena organizatoram Jāzepam Dobkevičam, kurš mūs pavadīja visu braucienu un uzturēja jautrību, iemācīja mums jaunas dziesmas un kļuva par mūsu deju ko-lektīva īpašo dalībnieku. Brauciens bija izdevies, un tas vēl vairāk saliedēja mūsu draudzīgo kolektīvu.
“Rudņas” dejotāju vārdā Sarmīte PUNCULE
0 komentāru