Senākais rakstāmrīks ir vienkāršs kociņš ar noasinātu galu. Ar šāda rakstāmrīka palīdzību senie šumeri uz māla plāksnītēm veidoja savu ķīļrakstu, tādā veidā saglabājot mums lielu apjomu informācijas par savu dzīvi, vēsturi, literatūru.
Vēlāk šos kociņus mērca tintē, īpašā krāsā, lai varētu uzrakstīt uz pergamenta vai papirusa sadarbības, pamiera līgumus, mīlestības vēstules, svēto aktīvistu dzīvesstāstus, sastādīt veikala rēķinus… Ar līdzīgiem kociņiem uzrakstīta “Odiseja”, “Eneīda”, Senās Grieķijas un Romas traģēdijas un komēdijas, viduslaiku filosofu radītie darbi. Vēlāk kociņu nomainīja zoss spalva. Šis rakstāmrīks ļāva pēc vienas “iemērkšanas” ar to uzrakstīt nevis vienu burtu, bet vairākus vārdus… Pēc kāda laika radās metāliskā jeb “mūžīgā” spalva. Bet pēc tam iestājās jauna rakstāmpiederumu ēra.
Visvienkāršākā lieta, kas visiem pazīstama kopš bērnības, ir lodīšu pildspalva. Tai ir sarežģīta izcelsme. Šī skolēnu un rakstnieku, ierēdņu un ārstu, žurnālistu un mākslinieku “instrumenta” autora vārds ir visai apstrīdams, bet dzimšanas datums – nosacīts. 1943. gada tika reģistrēts lodīšu pildspalvas, kas ir vistuvākā pēc savas līdzības mūsdienās izmantojamajam rakstāmrīkam, patents. Pēc tā pildspalva tika vairākas reizes pilnveidota, uzlabojās dizains. Līdz pat šim brīdim šis izgudrojums nes miljoniem lielu peļņu izgudrotāju pēctečiem. Pirmais šajā sarakstā bija Džons Lauds, amerikāņu izgudrotājs, kurš 1888. gadā izgudroja pašu principu – rezervuāru ar cietām lodītēm, kam galā bija metāliska bumbiņa. Instruments bija paredzēts ierakstu veikšanai uz ādas izstrādājumiem, raupja auduma, koka kastēm – uz visām virsmām, uz kā ierastais spalvaskāts neatstāja nekādas pēdas.
Andrejs JAKUBOVSKIS
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 45 (10.06.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,38 EUR.
0 komentāru