Krāslavas Bērnu un jauniešu centra piecdesmitgadei veltītie pasākumi bija viens par otru interesantāki, daudzveidīgāki un krāsaināki.
Man bija ārkārtīgi grūti izlemt, kurš no tiem visiem mani iespaidoja visvairāk. Līdz kādu dienu Alla Jasjukeviča, rajona lietišķās un vizuālās mākslas pulciņu darba koordinatore, Krāslavas BJC metodiķe, mani aicināja ielūkoties kultūras nama otrā stāva izstāžu zālē. Tajā brīdī man zuda itin visas šaubas par to kultūras programmas daļu, kas izcēlās ar vislielāko inovācijas un radošās dzirkstelītes devu. Manu uzmanību piesaistīja rajona vizuālās un lietišķās mākslas pulciņu pedagogu un audzēkņu radošo darbu izstāde “Kustības turpinājums”, ko varēja skatīt Krāslavas kultūras namā no 20. līdz 24. aprīlim. Lai gan māksla ir tikpat veca kā cilvēce, tajā arvien var atrast vēl neatklātus līkločus. Mākslu nevar salīdzināt ar torti, ar kuru ir tā — kad esi apēdis pēdējo ķirsi, tad velti meklēt vēl vienu. Domāju, ka izstādes dalībnieki man piekritīs — tēlotājmākslas simboliskā valoda ir daudz adekvātāka un precīzāka nekā vārdi.
Skatot daudzveidīgos, dažādos stilos un tehnikās darinātos darbus, man radās kāda atziņa, proti, šie veikumi kopumā rada izsmalcinātāku un pozitīvāku mākslas noskaņu nekā dažu labu dižmeistaru darbi. Izstādes dalībniekiem izdevās pavēstīt mums savu stāstu — par pavasari, vasaru, sauli, nostalģiju, bezrūpību, pārmaiņām un bērnību, īpaši pārsteidza skolotāju — Viktora Ivanova, Ludmilas Suhanovas, Ludmilas Kormiļcevas — darbi, kā arī skolēnu — Kārļa Plotkas, Marikas Kacares, Katrīnas Barševskas, Karīnas Kozindas — meistarība. Lai gan jāatzīst, ka ikviens darbiņš bija unikāls un baudāms mākslas brīnums. Paldies gan skolotājiem, gan viņu audzēkņiem par šo gaišo un pozitīvo izstādi! Domāju, tagad man vairs nav jāatbild uz jautājumu, ko darīt tad, kad ir zudis radošais dzīves process un iestājusies ideju dīkstāve. Paskatieties uz šiem apbrīnojamajiem darbiem, un radošā dzirksts jūs atkal sameklēs!
Anna ZEMBLICKA, Krāslavas Valsts ģimnāzijas 12. klases skolniece
0 komentāru