Ar Nauļānu ezeru man saistās neaizmirstamas makšķernieka atmiņas – vasaras un ziemas. Man nepatīk vietas, kur notiek liela rosība, bet šeit ir īsti dziļi lauki – pie pašas Baltkrievijas robežas.
Uz šejieni pat lāči aizklīst, bet aptuveni pirms trīsdesmit gadiem šeit bija vislielākā stārķu kolonija. Versts attālumā no ezera ar gleznainu saliņu savu zemnieku laimi veido Vjačeslavs un Irīna.
…Veselu gadu gatavojos rakstīt par ieplānoto tematu, kad pagasta sacensību laikā man izdevās efektīgi nofotografēt vienīgo dāmu-makšķernieci. Atceros, ka Ērika Gabrusāne ieteica man pievērst uzmanību šai ģimenei, kurā ir pieci bērni, un visi labi. Nesteidzoties ar rakstu, vienreiz pat nokļuvu neērtā situācijā: neatpazinu savu jau pazīstamo makšķernieci ansambļa “Alisa” dejotājas spilgtajos tērpos, jo atmiņā saglabājies cits Irīnas tēls – mūsdienīgā makšķernieku ekipējumā – tieši tāpēc es apjuku. Mēs vēlreiz pasmējāmies par šo gadījumu, kad es ieraudzīju simpātisko saimnieci ģimenes lokā. Vai tiešām tā pati Irīna, makšķerniece?
Sakarā ar redakcijas žurnālista vizīti Vjačeslavs atļāvās paņemt brīvdienu, arī piecgadīgajai Sašai bija atļauts neiet uz bērnudārziņu. Man ļoti gribējās parādīt un pastāstīt lasītājiem par visiem pieciem ģimenes locekļiem, tāpēc skolēnus – Nastju un Renātu – es nofotografēju jau iepriekš, Robežniekos. Tagad ir grūti savākt kopā visu Jacinu dinastijas jaunāko paaudzi, jo vecākais dēls Ričards devies peļņā uz Vāciju.
Aleksejs GONČAROVS
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 10 (05.02.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru