Turpinot stāstu ciklu par “Varavīksnes” jaunajiem skolotājiem, gribas izstāstīt par kādu jaunu un ļoti mērķtiecīgu matemātikas un informātikas skolotāju Mariannu Rukmani, kura skolā strādā tikai pus gadu, taču jau ir spējusi iegūt autoritāti skolēnu vidū un cieņu no kolēģiem.
– Marianna, pastāsti, kur tu esi dzimusi, dzīvojusi un mācījusies?
Piedzimu tepat, Krāslavā, un dzīvoju šeit visus savus nu jau gandrīz 25 gadus. Līdz 9. klasei mācījos Krāslavas pamatskolā, bet vidējo izglītību ieguvu Krāslavas Valsts ģimnāzijā. Augstāko izglītību (bakalaura grādu matemātikā) ieguvu Daugavpils Universitātes Dabaszinātņu un matemātikas fakultātē, šobrīd esmu finiša taisnē, lai saņemtu maģistra grādu pedagoģijā un matemātikas un informātikas skolotāja profesiju.
– Kāpēc izvēlējies tieši šo profesiju?
Ideja, ka gribu kļūt par skolotāju, radās aptuveni 7. klasē. Viss sākās ar to, ka pamatskolā bija tāda tradīcija, ka skolotāju dienā vecāko klašu skolēni vadīja stundas jaunākajām klasēm. Tā kā man bija labi sasniegumi matemātikā, man bija tas gods novadīt dažas matemātikas stundas. Es sapratu, ka man patīk mācīt, skaidrot, pārbaudīt. Turklāt pēc stundu novadīšanas es saņēmu labas atsauksmes no skolēniem. Un, sākot ar to dienu, mana ideja par skolotājas profesiju tikai attīstījās. Neviens no maniem skolotājiem (ne pamatskolā, ne ģimnāzijā) neatbalstīja manu profesijas izvēli, bet es zināju, ka mani tas interesē, tāpēc gāju uz priekšu, lai iegūtu to.
Natālija ZDANOVSKA
Turpinājumu lasiet laikrakstā “Ezerzeme” Nr. 13 (16.02.2016.).
Lasi “Ezerzemi” arī elektroniskā versijā! Vairāk info šeit!
“Ezerzemes” redakcijā (Lāčplēša 20, Krāslava) laikrakstu var iegādāties par 0,36 EUR.
0 komentāru