Valsts augu aizsardzības dienests vēlas atgādināt, ka mēslošanas līdzekļu izkliede agri pavasarī (līdz kultūraugu veģetācijas atjaunošanai) nav ne agronomiski, ne ekonomiski pamatota. Pārāk agri ar mēslošanas līdzekļiem iestrādājot augu barības elementus (īpaši slāpekli) būs to zudumi, kuru apmēru ietekmēs gan laika perioda garums līdz veģetācijas sākumam, gan nokrišņu daudzums un gaisa temperatūra, kā arī mēslošanas līdzekļa veids un augu barības elementa forma, kādā mēslošanas līdzeklī ir, piemēram, slāpeklis.
Veģetācija ir atjaunojusies, ja diennakts vidējā temperatūra vismaz piecas dienas ir 5 °C. Lauka apstākļos par veģetācijas atjaunošanos liecina ziemāju baltās saknītes.
Pa sasalušu augsni mēslošanas līdzekļus nedrīkst izkliedēt arī saskaņā ar normatīvajiem aktiem (Ministru kabineta 23.12.2014 noteikumi Nr.834 “Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izcelsmes piesārņojuma ar nitrātiem”).
Pavasarī vienas diennakts laikā augsnes virskārta var būt te sasalusi, te atkususi. Lai spriestu par patieso situāciju, lauksaimniekam, ja viņa personīgajā īpašumā nav augsnes temperatūras sensora, jāvadās pēc informācijas Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra mājaslapā no saimniecībai tuvākā meteoroloģisko novērojumu stacijas (Latvijā ir 33 novērojumu stacijas) par:
• augsnes virsmas temperatūra (faktiskā);
• aramkārtas temperatūra,
• temperatūra zem dabiskās veģetācijas,
• augsnes virsmas stāvoklis (ar kodu 4 tiek apzīmēta sasalusi augsne). Praktiski nevienā stacijā nav informācijas par visiem četriem iepriekš nosauktajiem rādītājiem, tāpēc katram lauksaimniekam jāizvērtē tie rādītāji, kas pieejami no tuvākās stacijas. Ja trūkst plašākas informācijas, tad kā papildus kritērijs jāizmanto diennakts vidējā temperatūra. Ja tā ir virs 0 °C, var uzskatīt, ka ir sākusies augsnes virskārtas atkušana.
Skaidrīte Rulle.
agroķīmijas departamenta
0 komentāru